Komentāri

Balva par analītisku un  pētnieciski aktuālu pārskatu par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai (1915-1940) tika pasniegta Dr.habil.art. Eduardam Kļaviņam un viņa komandai.

Proti, par minēto pētījumu balva tika pasniegta arī Dr.art. Stellai Pelšei,  Mg.art. Anitai Vanagai, LZA goda doktoram Dr.art.h.c. Valdim Villerušam, Dr.art. Katrīnai Teivānei-Korpai, Mg.art. Ilzei Martinsonei, Mg.art. Rūta Rinkai un Mg.art. Marta Šustei.

Kā zināms, šā gada 14. februārī tika godināti 11 aizvadītā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autoru un autoru kolektīvi Latvijā. Kopumā Latvijas Zinātņu akadēmija izvērtēja vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs.

Kā atklāj viens no autoriem, E. Kļaviņš, pētījums un uz tā pamata izdotais sējums ir daļa no lielāka projekta, ko realizē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts. Projekts paredz 7 sējumu vispārējo Latvijas mākslas vēstures izstrādi.

Foto: ekrānuzņēmums

Nule izdotais 5. sējums ”Latvijas mākslas vēsture. Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940.” atklāj iezīmētā laikmeta Latvijas mākslu un mākslas dzīvi kā kopumu, vienlaicīgi kā atsevišķu mākslas veidu – glezniecības, grafikas, tēlniecības, scenogrāfijas, grāmatu mākslas, fotomākslas, arhitektūras, lietišķās mākslas un dizaina attīstību. Autori kritiski pārbaudījuši agrākās publikācijas, izmantojot no tām drošticamu informāciju, un izklāstījuši savu pētījumu rezultātus, tādējādi publicējot jaunas, līdz šim nezināmas mākslas parādības un atziņas.

Autori cer, ka pētījums atklās lasītājiem tālaika Latvijas mākslu no mūsdienīgas mākslas vēstures viedokļa, kas nav vairs atkarīgs no politiskās ideoloģijas spiediena, no kura šī nozare tik bieži cieta 20. gadsimtā.

E. Kļaviņš min, ka viņu, tāpat kā visu autoru kolektīvu, motivēja nepieciešamība beidzot radīt mūsdienu prasībām atbilstošu pamatotu un izvērstu Latvijas vispārējo mākslas vēsturi. Tādas līdz šim nav bijis. Šādas mākslas vēstures ir jau daudzām, ja ne visām attīstītajām valstīm, tās kaut kādā mērā ir viena no šo valstu kultūras zīmēm.

Foto: ekrānuzņēmums

Pētījums tika izstrādāts, izrediģēts, iztulkots, noformēts un izdots vairāk nekā pusotra gada laikā.

”Gada balvas zinātnē 2016” pasniegšanu ceremoniju organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Zinātnes fondu. Apalvošanas ceremonijas ģenerālsponsors LNK Group.

Saņem notifkācijas par jaunākajām ziņām! Izvēlies ziņas, izklaide vai abus!
Kas ir notifikācijas?

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 1

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl