Zinātnes komercializācijai pieejami astoņi miljoni eiro; konkurence ir ļoti sīva

Pievienot komentāru
Zinātnes komercializācijai pieejami astoņi miljoni eiro; konkurence ir ļoti sīva
Ilustratīvs foto. (Foto: Pixabay.com)

Kopš pagājušā gada Latvijā sākusi darboties jauna programma zinātnes komercializācijai. 

Patlaban tā ir viena no vērienīgākajām iespējām pārvērst savas idejas reālos produktos un tehnoloģijās un zinātniekiem jāiztur sīva savstarpēja konkurence, lai saņemtu atbalstu trešdaļmiljona eiro apmērā.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošā pētnieka Andra Šutkas radītais fotokatalizators ir patentēts dzelzs un kalcija savienojums. Tā izstrādei un attīstīšanai zinātnieks veltījis jau piecus gadus. Idejas būtība – attīrīt, piemēram, farmācijas uzņēmumu notekūdeņus, no kaitīgām vielām, piemēram, bīstamā bisfenola A.

“Tie fotokatalizatori ir tādi savienojumi, kas mums ļauj vienkāršā veidā saules gaismā neizmantojot sarežģītas iekārtas, metodikas dārgas un enerģijas ietilpīgas tehnoloģijas, mums ļauj attīrīt ūdeni. Un ūdeni ļauj attīrīt tieši no īpaši noturīgiem organiskiem savienojumiem,” viņš skaidro.

Jaunu tehnoloģiju attīstība noris deviņos posmos. Šī fotokatalizatora projekts sasniedzis tikai trešo posmu un nākamie darbi ir konkretizēt, kāds tieši būs zinātnieka piedāvātais produkts, tā ražošanas iespējas, sertifikācija un klientu meklēšana. Divu gadu laikā plānots izstrādāt demo iekārtu, kas šo pulverveida vielu ražos vairumā. Projekta biznesa konsultants norāda, ka tuvākajos piecos sešos gados šis izgudrojums Eiropas mērogā varētu būt ļoti pieprasīts, jo savienības gaiteņos spriežot par stingrākām prasībām ūdens attīrīšanai.

“Eiropas pilsētas ģimenes krāna ūdens ir inficēts ar organisko piesārņojumu. Šis organiskais piesārņojums ir ļoti mazās koncentrācijās, viņš ir cirkulārs, tas nozīmē, ka viņš no krāna nonāk apritē caur attīrīšanas iekārtām un atkal nonāk krānā un Eiropa jau kādu laiku risina jautājumu, kā šo ūdeni attīrīt. Šobrīd nav energoefektīvas ūdens attīrīšanas iekārtas, kas šo problēmu var risināt,” norāda inovāciju eksperts Dāvids Štēbelis.

Būtiskākā izgudrojuma priekšrocība ir tā, ka fotokatalizators dod iespēju attīrīt ūdeni bez enerģijas patēriņa, kamēr izmantojot enerģiju, tas izmaksā ap 200 eiro kubikmetrā. Turklāt komanda nolēmusi tehnoloģiju attīstīt tiktāl, lai to var izmantot jau esošās iekārtās bez papildus ieguldījumiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piešķirtie 300 tūkstoši eiro te ir nenovērtējams atspēriena punkts.

LIAA tehnoloģiju pārneses programma gada laikā atbalstījusi jau 40 zinātnieku projektus vairāk nekā 100 ideju konkurencē. Tie visi saņēmuši starta atbalstu 25 000 eiro apmērā, bet astoņi projekti, kā piemēram minētais fotokatalizatora projekts, pierādījuši savu komerciālo potenciālu un papildus ieguvuši vēl 275 000 eiro idejas attīstībai.

Viens no programmas stūrakmeņiem un pamatprasībām ir lai zinātnieku izgudrojums jeb tehnoloģija nākotnē pēc tās pilnīgas izstrādes sāktu pelnīt reālu naudu un kļūtu par dzīvotspējīgu biznesa projektu.

“Projekti tiek nosacīti sadalīti divos posmos. Pirmais posms, kad ir šī teorētiskā bāze jāizveido ir pusgads un pēc tam tiek doti vēl divarpus gadi jeb trīs gadi kopā, kad zinātniekiem šī teorētiskā ideja ir jānoved līdz gatavam produktam, ko piedāvāt tirgū,” saka LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris.

Lai zinātni varētu pārdot viens no obligātiem nosacījumiem ir biznesa konsultantu piesaiste, kuri uz izgudrojumiem raugās no uzņēmējdarbības viedokļa un kam ir pieredze zinātnē balstītu uzņēmumu veidošanā.

“Tur ir jābūt cilvēkam ar pieredzi, vēlams arī ar kontaktiem. Ar kontaktiem ar uzņēmumiem, ārvalstu uzņēmumiem, līdz ar to, lai varētu daudz veiksmīgāk atrast šiem projektiem kaut kādu noieta tirgu, potenciālos klientus,” norāda RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

LIAA cer, ka dzīvotspējīgi būs vismaz piektā daļa atbalstīto projektu, jo tas sekmētu papildus līdzekļu piesaisti programmai kopumā. Ja LIAA veiksmīgi izpildīs rezultatīvos radītājus, tad valdība un Eiropas Komisija šogad varētu lemt par papildus 20 miljonu finansējuma piešķiršanu šai programmai.