Pirmo reizi kopš 1623. gada būs novērojama Jupitera un Saturna satuvināšanās

2 komentāri
Pirmo reizi kopš 1623. gada būs novērojama Jupitera un Saturna satuvināšanās
SWNS/SCANPIX

Šodien pirmo reizi kopš 1623. gada būs novērojama Jupitera un Saturna satuvināšanās, abas planētas šķirot vien sešām loka minūtēm, informēja Latvijas Astronomijas biedrība (LAB).

LAB skaidro, ka 21. decembris ir nozīmīga diena, jo šodien ne tikai sāksies astronomiskā ziema, bet būs novērojama arī divu lielāko Saules sistēmas planētu – Jupitera un Saturna – satuvošanās, kuru astronomi dēvē par lielo konjunkciju.

Šodien abas milzu planētas šķirs tikai sešas loka minūtes, kas ir mazākais attālums debesīs starp abām planētām kopš 1623. gada un pirmā tik cieša tumšās debesīs novērojamā Jupitera un Saturna satuvošanās kopš 1226. gada.

Abu planētu satuvošanās notiek pirms Ziemassvētkiem, tādēļ šis notikums tiek salīdzināts ar leģendu par Bētlemes zvaigzni. Vairāki pētījumi liecina, ka Bētlemes zvaigznes parādīšanās bija saistīta ar Jupitera, Saturna un visspožākās planētas Veneras satuvošanos, apgalvo LAB.

Skatoties ar neapbruņotu aci, abas planētas šodien izskatīsies gandrīz kā viens spīdeklis, bet nelielā binoklī atkarībā no tā redzes lauka varēs novērot Saturnu kopā ar Jupiteru un tā lielākajiem pavadoņiem. Abas milzu planētas cieši līdzās vienu otrai būs redzamas arī dažas turpmākās dienas.

LAB aicina ņemt vērā, ka Latvijā Jupiters un Saturns atradīsies zemu dienvidrietumu pusē un rietēs jau aptuveni divas stundas pēc saulrieta.

Pēc biedrības paustā, nākamgad svarīgākais notikums Latvijas debesīs ir gaidāms 10.jūnijā, kad dienas vidū būs novērojams daļējs Saules aptumsums.

Nākamais gads arī būšot salīdzinoši labvēlīgs visu spožāko Saules sistēmas planētu novērojumiem. Tradicionālajos datumos būs redzamas krītošās zvaigznes jeb meteori. Savukārt līdz ar jaunā Saules aktivitātes cikla sākumu tiek prognozēta Saules aktivitātes palielināšanās, kas paverot cerības 2021. gadā Latvijā ieraudzīt ziemeļblāzmas.

2021. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami četri aptumsumi. 26. maijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums, 10. jūnijā – gredzenveida Saules aptumsums, 19. novembrī – daļējs Mēness aptumsums, 4. decembrī – pilns Saules aptumsums. No šiem aptumsumiem Latvijā būs novērojams tikai 10. jūnija Saules aptumsums, kas Latvijā būs redzams kā daļējs aptumsums.

Aptumsums visā Latvijā būs novērojams no plkst. 12.54 līdz plkst. 15.10, bet maksimālā fāze būs plkst. 14.02. Kaut arī aptumsuma maksimālā fāze būs salīdzinoši neliela, tas būs pirmais Latvijā redzamais daļējais Saules aptumsums kopš 2015.gada 20. marta un otrs ievērojamākais daļējais Saules aptumsums Latvijā tuvākajā piecgadē pēc 2022. gada 25. oktobrī gaidāmā daļējā Saules aptumsuma, kura laikā dienas vidū Mēness aizklās vairāk nekā pusi Saules diska.

Tāpat, vadoties pēc LAB paustā, nākamgad būs redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Tomēr to novērošanas iespējas būs diezgan atšķirīgas. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot no 5. līdz 17.maijam, bet rīta redzamības periods Merkuram būs no 20.oktobra līdz 5.novembrim.

Venera būs novērojama no maija vidus līdz augusta vidum vakaros zemu ziemeļrietumu pusē, bet no novembra vidus līdz pat gada beigām tā būs redzama vakaros zemu dienvidrietumu pusē, kad planētas spožums būs lielāks salīdzinājumā ar vasaras redzamības periodu.

Sarkanā planēta Marss būs novērojams vakaros līdz maija vidum, bet tā redzamais izmērs un spožums būs ievērojami mazāks nekā 2020. gadā.

Abas milzu planētas Jupiters un Saturns būs novērojamas no jūnija līdz pat gada beigām Mežāža zvaigznājā. Vispirms tām ir gaidāma rīta redzamība, kad abas planētas būs atrodamas dienvidaustrumu pusē, rudenī tās būs novērojamas visu nakti debess dienvidu un dienvidrietumu pusē, bet gada nogalē – vakaros debess dienvidrietumu pusē.

LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju.