Pēta notekūdeņu attīrīšanu no farmaceitiskā piesārņojuma

Pievienot komentāru

Pieaugot medikamentu lietošanai, arvien lielāks izaicinājums ir notekūdeņu attīrīšana no farmaceitiski aktīvām vielām, kam pievērsusies zinātniece Brigita Daļecka – viņa pēta mikroskopisko sēņu izmantošanu šādu notekūdeņu attīrīšanā, vēsta TV3 ziņu raidījums “900 sekundes”.

Cimdi ir uzvilkti, un Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Brigita Daļecka var ķerties pie sēnēm. Pareizāk tās saukt par mikroskopiskajām, bet saīsinātā versijā – par sēnēm.

Viņa tikko aizstāvējusi disertāciju uzreiz divās universitātēs – Rīgas tehniskajā universitātē un Zviedrijas Karaliskajā institūtā. “Es no ledusskapja paņēmu divas sēnes. Tas ir tās sēnes, ko izmantoju savā disertācijas veidošanā – Aspergillus un Tramete..,” viņa rāda.

Sēnēm piemīt divas lieliskas īpašības – tās spēj veidot lielu biomasu un absorbēt notekūdeņos nevajdzīgo, tai skaitā bīstamās farmaceitiski aktīvās vielas, stāsta Brigita. Vēl viena sēnēm piemītošā īpašība – tās spēj izdalīt enzīmus.

RTU un Zviedrijas Karaliskā institūta doktore Brigita Daļecka

“Tas ir aktīvas vielas, ko sēnes izdala savā vielmaiņas procesā un tad šīs aktīvās vielas, enzīmi, spēj sadalīt šīs bīstamās vielas, kas ir notekūdenī. Līdz ar to pētīju, kuri procesi vairāk dominē: šī biomasas absorbcijas spēja vai vairāk tomēr – enzīmu efektivitāte.”

Farmaceitisko aktīvo vielu skaits pieaug visā pasaulē, visbiežāk tās nokļūst notekūdeņos, tāpēc ir svarīgi domāt jau tagad, kā nākotnē šādus notekūdeņus attīrīt. Viena no metodēm varētu būt tieši mikroskopisko sēņu izmantošana.

“Ap 1970.gadiem zinātnieks Kurts parādīja, ka notekūdeņos jau dabiski dzīvo mikroskopiskās sēnes, un tad man radās ideja, – kas notiktu, ja mēs šīs sēnes, kas ir dabiski notekūdenī, izdalītu no notekūdens un skatītos, kā šīs sēnes spēj to attīrīt no bīstamajām vielām,” stāsta RTU un Zviedrijas Karaliskā institūta doktore Brigita Daļecka.

Šo četru gadu laikā veikti neskaitāmi laboratorijas mēroga eksperimenti, pārbaudot mikroskopisko sēņu efektivitāti cīņā ar dažādām farmaceitiski aktīvām vielām kontrolētos apstākļos. Tas bija arī liels izaicinājums rakstīt doktora darbu divās augstskolās vienlaikus – RTU un Zviedrijas Karaliskajā institūtā. “Man likās, ka tā ir fantastiska iespēja! Jo veidojas tā sadarbība starp divām valstīm. Abās augstskolās tomēr atšķiras studiju process, šī disertācijas izstrādāšana,” viņa stāsta.

Bija arī divi zinātniskie vadītāji. Jākomunicē bija vairāk un ar abiem, bet bija arī lielākā vērtība – aizstāvēt disertācijas darbu uzreiz divās augstskolās. RTU Brigita tāda ir pirmā.

“Kad ir divi vadītāji, tad viss ir dubultā: katram jāaizsūta ziņa, par ko mēs runāsim, jāsaskaņo viss. Tas ir izaicinājums, bet ir arī daudz ieguvumu,” stāsta pētniece.

Marta beigās Brigita savu disertācijas darbu abās augstskolās arī veiksmīgi aizstāvēja. Šo izaicinājumu viņa sauc par lielāko savā dzīvē. Tagad sāksies mierīgāks dzīves posms. Brigita Daļecka ir Latvijas patriote, tāpēc nolēma savu zinātnisko darbību saistīt ar valsti, kurā ir dzimusi un augusi.