Komentāri

Par būtisku ieguldījumu Latvijas arhitektūras vēsturē – pētījumu par Rīgas arhitektūru 17. gadsimtā – ”Gada balvas zinātnē 2016” saņēmusi Dr.art. Anna Ancāne. Kā zināms, šogad tika godināti 11 aizvadītā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autoru un autoru kolektīvi Latvijā.

Pētījuma autore atklāj, ka Rīgas arhitektūrā 17. gadsimts bija ievērojamu pārmaiņu laiks, kad viduslaiku pilsēta pārtapa jauno laiku baroka pilsētā. Šis komplicētais process gadsimta otrajā pusē izpaudās daudzveidīgā parādību spektrā – vērienīgās nocietinājumu pārbūves programmās, sakrālo, laicīgo sabiedrisko un dzīvojamo ēku arhitektūrā, kā arī tās dekorā.

Pētījums ietver vispusīgu 17. gs. otrās puses Rīgas arhitektūras interpretāciju uz visu pieejamo materiālu detalizētas izpētes pamata, piedāvājot pilsētas vizuālā tēla attīstības rekonstrukciju minētajā laika periodā. Visu materiālu grupu izzināšanā pamatota un sistemātiska Rīgas 17. gs. otrās puses arhitektūras pārskata līdz šim ir trūcis; fragmentēta bijusi arī informācija par ietekmju avotiem. Tādēļ viens no pētījuma svarīgākajiem aspektiem – 17. gs. otrās puses ietekmju ģeogrāfijas un kultūras mijiedarbības procesu precizēšana, nosakot Rīgas baroka arhitektūras vietu un savdabību ne tikai Baltijā, bet arī daudz plašākā Viduseiropas, Ziemeļeiropas un Austrumeiropas reģionā, apzinot un interpretējot plašu analoģiju loku. Šāds skatījums ļāva saskatīt plašākas kopsakarības un iekļaut Rīgas 17. gs. otrās puses arhitektūras sasniegumus laikmeta vadošo arhitektūras tendenču panorāmā, kā arī izdarīt vispārinošus secinājumus par Rīgas pilsētbūvnieciskā tēla specifiku 17. gs. otrajā pusē.

Foto: ekrānuzņēmums

Līdztekus vispusīgam skatījumam, pētījumā pievērsta uzmanība arī atsevišķu objektu detalizētai analīzei, identificējot un atributējot līdz šim mazpētītus un nezināmus artefaktus.

Foto: ekrānuzņēmums

Viens no pētījuma mērķiem ir popularizēt Latvijas kultūras mantojumu un tā izpēti plašākā auditorijā, kā arī veicināt tā nozīmes apzināšanu Eiropas mērogā un sekmēt tālāko pētniecību.

Monogrāfija ir izziņas avots gan profesionāļu, nozares studentu, gan arī citu humanitāro nozaru pētnieku un plašākā interesentu lokā. Jau šobrīd tā raisījusi produktīvu ideju apmaiņu un turpmākajai zinātniskajai darbībai nozīmīgus kontaktus ar ārvalstu kolēģiem, paverot ceļu tālākiem paplašinātiem starpdisciplināriem pētījumiem ilgtermiņā.

Pētījums aicina vairot Latvijas sabiedrības un kultūras institūciju izpratni par Vecrīgas kā pilsētas vēsturiskā kodola pilsētbūvniecisko attīstību, vērstu uzmanību uz apdraudētu Eiropas mēroga arhitektūras vērtību klātbūtni pilsētvidē un aktualizēt to saglabāšanas jautājumu.

Foto: ekrānuzņēmums

Pētījuma sagatavošanā notika darbs ar dokumentiem un vizuālajiem materiāliem Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes arhīvā, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Latvijas vēstures institūta arhīvā, SIA ”Arhitektoniskās izpētes grupa”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā un Letonikas un Baltijas centrā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, kā arī Stokholmas Kara arhīvā un Stokholmas Valsts arhīvā.

”Gada balvas zinātnē 2016” pasniegšanu ceremoniju organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Zinātnes fondu. Kopumā Latvijas Zinātņu akadēmija izvērtēja vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs. Apalvošanas ceremonijas ģenerālsponsors LNK Group.

Lasi vēl