Lepojamies! Latvijas zinātnieki ceļā uz epilepsijas zālēm, kas uzlabo atmiņu

0 Komentāru

Epilepsijas medikamenti, kas šobrīd ir tirgū, ļoti bieži bojā cilvēka atmiņu, un Latvijas zinātnieki ir spēruši pirmos soļus, lai nākotnē izgatavotu epilepsijas medikamentus, kas ne tikai netraucē cilvēka atmiņai, bet pat to uzlabo.

Foto: Ekrānšāviņš no video

Kā skaidro medicīnas doktore Līga zvejniece, tad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā jau vairākus gadus atpakaļ tika strādāts pie savienojuma, kas ir fentropils. “Veicām dažādas izpētes, pārbaudījām optiskos izomērus, kas nozīmē, ka ir viena un tā pati formula, bet šis savienojums ir redzams tā kā spoguļattēlā – labā un kreisā roka, bet formula ir tieši tā pati. Mēs pārbaudījām vai tie [savienojumi – red.] uzvedas vienādi, jo bieži vien šādi savienojumi uzvedas dažādi,” stāsta L. Zvejniece.

Tā kā Latvijas zinātniekiem jau bija liela pieredze šādā pētniecībā un arī sintēzē, tika nolemts šos savienojumus modificēt. “[Latvijas – red.] Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi īpaši priecīgi par to nebija, jo tas nozīmē, ka viņiem pienācās sintezēt izomēru, kuram nav vairs tikai divi šie izomēri, bet četri – uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi. Tas bija ļoti liels darbs, un, manuprāt, pagāja vairāk nekā gads, lai mēs tiktu pie pirmā izomēra. Tad ar to mēs sākām strādāt un izpētījām, ka šis savienojums uzlabo gan atmiņu dažādos modeļos, gan arī novērš epileptiskos krampjus, kas ļauj mums virzīt šo savienojumu kā perspektīvu jaunu zāļu vielu tirgū,” norāda medicīnas doktore.

Līga Zvejniece

Līga Zvejniece
Medicīnas doktors

“Uz doto brīdi mēs esam tajā solī, kad mums ir tā saucamie preklīniskie pētījumi, kad vēl nav tikts līdz cilvēkam. Mēs gribam novest šo savienojumu tik tālu, lai to varētu sākt pētīt jau pirmajos pētījumos cilvēkiem – vai tas ir drošs. Iedomāties, ka vienai zālei mēs ieraugam kaut kādu aktivitāti un uzreiz to dot cilvēkiem, tas nav iespējams. Pirms tam ir jāveic ļoti daudz soļu – pirmie preklīniskie pētījumi, otrie, trešie un tikai tad tos var ieviest klīnikā. Tam, protams, ir vajadzīgs laiks.”

“Ļoti svarīgs moments ir arī tas, ka mēs varam domāt to kā pretepilepsijas zāles, jo ļoti daudz epilepsijas līdzekļi bojā atmiņu, bet mūsu gadījumā šis savienojums ne tikai netraucē, bet pat uzlabo atmiņas procesus. Tas, manuprāt, ir mūsu trumpis,” saka Līga Zvejniece.

16. februārī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā LU Akadēmiskā centra Dabas mājā, izvēloties 12 nozīmīgākos sasniegumus un sešus projektus, tika godināti 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori un autoru kolektīvi Latvijā.

0 Komentāru