1 komentārs
Latvijas zinātniekiem izdevies atklāt jaunu metodi gaismu uzkrājošu pārklājumu iegūšanai
EDIJS PĀLENS, LETA

Bet Zinātņu akadēmija nosaukusi Latvijas šī gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē. Viens no tiem izdevies fiziķiem. Tā esot novitāte pasaules mērogā: atklāta jauna metode ilgi spīdošu pārklājumu iegūšanai. Atklājums ļauj ērtāk un lētāk ražot gaismu uzkrājošus metāla pārklājumus. Kam tie vispār vajadzīgi?

Pēc divu gadu ilga darba Cietvielu fizikas institūta pētniekiem izdevies atklāt jaunu, energoefektīvu metodi ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai. Tas ir jaunums pasaules mērogā – pašreiz pielietoto materiālu sintēzes metodes joprojām ir salīdzinoši neefektīvas un videi nelabvēlīgas.

“Šie materiāli ir zināmi kādus padsmit gadus, bet tos visus sintezē augstās temperatūrās, tādā veidā patērējot lielu enerģiju un izmetot gāzes, kas kaitīgas atmosfērai. Ar mūsu metodi var sintezēt zemās temperatūrās un viņš uzreiz ir pārklājumā,” stāsta laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits.

Latvijas fiziķu komanda savu atklājumu nopublicējusi zinātnes žurnālā un turpina to attīstīt. Ilgi spīdošie materiāli no gaismas uzkrāj enerģiju un pēc tam to atdod. Tos izmanto, piemēram, ceļazīmēs. Tāpēc atklājumam ir komerciāls potenciāls un par pētnieku darbu interesi jau izrādījis kāds vietējais ražotājs.

“Ļoti liels pielietojums potenciāls. Ārzemēs šo materiālu liek krāsās, bet tas nav efektīvi. Pakāpienos, lai cilvēki nepaklūp, vai lidmašīnās celiņi tā uztaisīti.”

Fosforiscento pārklājumu iegūst ar plazmas elektroķīmiskās oksidācijas metodi, kas ļauj to klāt uzreiz uz materiāla virsmas. To iespējams iegūt vienā tehnoloģiskajā ciklā.

“Rokā man ir alumīnija gabaliņš, uz kura mēs uzsintezējam pārklājumu ar plazmas elektronisko oksidēšanu. Pārklājums ir ar ilgspīdošo luminiscenci. Tas spēj izstarot gaismu ilgā laika posmā. Kā piemēru es ierosināšu pārklājumu ar gaismu no telefona. Protams, procesu vajag optimizēt tā, lai tas būtu salīdzināms ar komerciāli iegūstamiem pulveriem. Tas, ko mēs jau ieguvām, ir tas, ka šis process ir stipri lētāks un enerģiski izdevīgāks, nekā tas, kas ir pieejams šobrīd,” skaidro Cietvielu radiācijas fizikas laboratorijas pētnieks Aleksejs Zolotarjovs.

“Mēs tagad izstrādājam tikai uz alumīnija sakausējumiem, bet plāns ir novirzīt tehnoloģiju uz magnija sakausējumiem, kas ir svarīgs lidmašīnu būvēšanai. Teorētiski var pārklāt mašīnas korpusu, lai tas spīdētu pa nakti un izpildītu drošības parametrus.”

“Galvenais limits ir iekārta, ar ko mēs veicam šo. Ja mums lielāks paraugs, vajadzīgs lielāks barošanas bloks, lai nogādātu to pašu lādiņu daudzumu uz virsmas vienību. Ja mēs gribētu to veikt uz mašīnas, mums vajadzētu ļoti lielu iekārtu. Šobrīd mēs pieliekam lielu spriegumu no šī barošanas avota, apmēram 700 voltus. Šajā mirklī sāk veidoties oksīdu slānis. Te var redzēt, kā tas izskatās sākumā. Vienā mirklī sāksies plazmas izlādes, jo oksīdu slānis būs izaudzis pietiekami liels un sprieguma dēļ tiek cauri lādiņi,” teic inženieris Krišjānis Auziņš.

Šo atklājumu Zinātņu akadēmija izcēlusi kā vienu no Latvijas nozīmīgākajiem šī gada zinātnes sasniegumiem.

TOP komentāri

  • Oskars Trusinskis
    +3 +3 0

    Oskars Trusinskis

    Galvenais, lai patentu uzreiz nepārdod. Tad varbūt Latvijas uzņēmumiem būtu iespēja iegūt kādus milzu projektus. Piemēram, izpildīt pasūtījumu ceļazīmju ražošanā.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl