Atceries! Vīrusam nav brīvdienu! Radu un draugu apciemojumi šobrīd ir aizliegti. Svētkus drīkst svinēt tikai savās mājās un ar tiem, ar kuriem ikdienā dzīvo kopā.

Latvijas zinātnieki strādā pie vakcīnas izstrādes pret jauno koronavīrusu

43 komentāri

Simtiem laboratoriju visa pasaulē pašlaik strādā pie vakcīnas pret jauno koronavīrusu. Brīvprātīgi to dara arī pašmāju Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki. Pēc pāris nedēļām jau būšot skaidrs, vai viņu izvēlēta metode darbojās vai ne.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra divās laboratorijās pie vakcīnas izstrādes kopā strādā padsmit entuziasti. Pašu uzkonstruētā platformā ar mākslīgi radītiem vīrusiem viņi cenšas iemontēt mazu gabaliņu no koronavīrusa.

“Tīri tehniski ir jāpanāk tā saucamo mākslīgo vīrusu jeb vīrusiem līdzīgu daļiņu veidošanos. Jo organisms atpazīst šādas daļiņas kā infekciju un veidojas spēcīga imūna atbilde. Protams, infekciju viņš nekādi nevar izraisīt, jo tas ir augu vīruss,” stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš.

No visbiežāk izmantojamās vakcīnu izveides metodes ar viegli novājinātu vīrusu, Latvijas zinātnieki nolēmuši atteikties. Jo pastāvot risks inficēties ar vakcīnu.

“Dzīvu vīrusu pašlaik būtu grūti pārliecināt investorus, ka ir vērts mēģināt strādāt, kaut gan patiesībā laboratorijas strādā arī pie šā varianta, kaut gan dzīvām novājinātam vakcīnām pastāv risks, ka tur neliela daļiņa infekcioza vīrusa ir palikusi. Komerciāli no tām vakcīnām, kas pašlaik klīnikās lietojamas, nav sevišķi daudz līdzīgu. Tas princips ir apmēram līdzīgs dzemdes kakla vēža vakcīnai. Un hepatīta B vakcīnai,” norāda zinātnieks.

Mākslīgā gēna inženierijas metodēs esot ķēpīgas un laikietilpīgas. Vidēji vienas vakcīnas izstrāde aizņem 10-15 gadus. Prasības esot ļoti striktas. Cīņa ar koronavīrusu notiek paātrinātā režīmā. Tomēr Latvijas zinātnieki prognozē, pasaulē pirmā vakcīna pret Covid-19 varētu tikt uzražota labākajā gadījumā uz nākamo ziemas sezonu.

“Pašlaik mēs esam tehniskās izpētes stadijā, pārbaudām, vai šī ideja ir tehniski realizējama. Pirmās indikācijas rāda, ka, iespējams, ka varētu iegūt attiecīgo preparātu, kuru būtu vērts tālāk pārbaudīt dzīvnieku eksperimentos un mēģināt arī uzražot lielākus daudzumus, lai varētu kārtīgi šo vakcīnu izpētīt, pirms viņa dodas uz klīniskiem pētījumiem,” stāsta Zeltiņš.

Labā ziņa esot tā, ka šis koronavīruss esot mazāk mainīgs, nekā, piemēram, gripas vīruss. Tomēr informācijas par Covid-19 izraisītāju joprojām ir pārāk maz.

Tagad zinātnieki gaida bioloģisko materiālu no pacientiem, kas ir saslimuši ar koronavīrusu Latvijā. Atbilstošas sarunas jau ir iesāktas, bet pagaidām nav zināms, kad to atgādās.

Pāris nedēļu laikā Latvijas virusoloģi sola tikt skaidrībā par viņu izgudrotās vakcīnas tehnisko pusi. Tad mēģinās piesaistīt tās izstrādei finansējumu. Tiekot prognozēts, ka ar laiku tiks izgudrotas vairākas vakcīnas pret koronavīrusu, labākajām no tām tiks sākta komerciāla ražošana. Kas zina, varbūt tas būs tieši Latvijas zinātnieku brīvprātīgais veikums.