Latvijas zinātnieki sākuši audzēt “superēdienu” jeb spirolīnas

1 komentārs

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sākuši audzēt spirolīnas, kas ir mikroaļģes, un tās var droši dēvēt par “superēdienu”.

Olbaltumvielām, beta karotēnu, antioksidantiem un citām veselīgām sastāvdaļām bagātās spirolīnas labo vielu daudzuma ziņā vairākkārt apsteidz jebkuru citu pārtikas produktu.

“Uzturvērtība tik laba, ka tā ir nodēvēta par “superaļģi”. Pat kosmonauti ņem līdzi NASA misijās,” stāsta RTU Ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva.

Spirolīnas jau tagad ir nopērkamas, taču tikai kaltētas, un tām ir specifiska ūdenszāļu piegarša, tāpēc tās parasti iepilda zāļu kapsulās. Savukārt RTU pētnieku inovācijas galvenā priekšrocība ir tā, ka viņi spēj piedāvāt svaigas aļģes, kas ir bezgaršīgas.

“To var pielikt pie mīļākā ēdiena, dabūt lielisku uzturvērtību paaugstinājumu un lieliski, garša nemainās,” skaidro Stunda-Zujeva.

Galvenais spirolīnu bonuss ir uzturvērtība, ko tās satur. Normāla dienas deva cilvēkam ir 20 grami, apēdot tādu daudzumu šo mikroaļģu, tiek uzņemtas visai vienai dienai nepieciešamās barības vielas.

“It kā tas ir augs, bet tajā ir milzīgi daudz olbaltumvielu. Divas reizes vairāk nekā gaļā un olās. Milzīgi daudz beta karotēna, kas ir A vitamīna priekšviela, ķermenis pats uztaisa, cik vajag A vitamīna. Un hlorofils, tā zilā krāsviela ir antioksidanti, tie ir ļoti svarīgi,” bilst Stunda-Zujeva.

Tāpat aļģēs ir arī dzelzs un B grupas vitamīni.

Šo aļģu audzēšana pats par sevi nekāds jaunums nav, galvenā RTU zinātnieku inovācija ir tas, kā tiek audzētas tropu klimatam raksturīgās spirolīnas.

“Mēs attīstām tehnoloģiju, lai viņu varētu audzēt vēsajā klimatā,” stāsta RTU pētniece.

Šobrīd izveidots audzētavas pirmais prototips, pašlaik pētnieki attīsta un uzlaboto otro prototipu. Viss liecina, ka slēgtā telpā Latvijā ļoti labi var audzēt šo “superēdienu”. Dienvidos šīs aļģes audzē zem klajas debess, taču zinātniece uzsver, ka slēgtām telpām ir vairākas priekšrocības.

“Nav nekāda piesārņojuma, tur smilšu vētra un nekādi tādi putekļi no malas nepiesaistās. Galu galā, iznāk augstākas kvalitātes spirolīnas, un tās būs arī lētākas, jo dienvidos bieži vien ir jāmeklē veids, kā tās atdzesēt, lai pārlieku lielā karstumā aļģes neaiziet bojā. Latvijā tāda problēma izpaliek. Mēs varam mazliet piesildīt, sildīt vienmēr ir lētāk nekā dzesēt,” saka Stunda-Zujeva.

Šobrīd spirolīnu cena ir 100 eiro kilogramā. Tāpēc zinātnieki ir pārliecināti, ka viņu iecere būs veiksmīga. Un kas zina, iespējams, Latvijā audzētās spirolīnas būs ne tikai kvalitatīvākas, bet arī lētākas.

“Mums diezgan labi sokas, pirmais prototips ir gatavs, strādājam jau pie otrā. Esam daudz iemācījušies un sapratuši par biznesu, un ceram tālāk viss būs gludi,” norāda pētniece.

Pētniece piebilst, ja viss labi veiksies, tad jau pēc nepilna gada pirmās aļģu porcijas varēs nopirkt kādos Latvijas restorānos un pēc tam arī īpašos veikaliņos. Taču jau pēc krietni ilgāka laika pētnieki, iespējams, pārdos arī pašu radīto tehnoloģiju aļģu masveida audzēšanai iekštelpās.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl