Latvijas zinātnieki ar jaunu programmatūru veicina energoapgādes efektivitāti un cenu samazināšanu

0 Komentāru

Latvijas zinātnieki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas institūtā izstrādājuši programmatūru kopumu ar mērķi palielināt energoapgādes efektivitāti un drošumu, kā arī veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību un integrāciju Eiropas energosistēmā.

Izstrādātā programmatūra izstrādāta energosistēmas modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai, kā arī potenciālai cenu samazināšanai.

Zane Broka

Zane Broka
RTU Enerģētikas institūta pētniece

“Esam izstrādājuši vairākas atsevišķas datorprogrammas, ko izmanto gan elektroenerģijas ražotāji, tāpat arī energosistēmas operatori, un šīs programmas arī paši izmantojam dažādu pētījumu veikšanai.”

“Cita šajā datorprogrammu kompleksā iekļautā daļa ir sadarbībā ar Latvenergo izstrādātās lielo elektrostaciju – hidroelektrostaciju (HES), termoelektrocentrāļu (TEC) – režīmu plānošanas programmas. Tās palīdz izvēlēties tirgū optimālāko darbības režīmu elektrostacijām, kas nozīmē, ka enerģiju var izstrādāt ar lielāku efektivitāti un ar daudz lielāku konkurētspēju piedalīties “Northpool” elektroenerģijas tirgū,” skaidro Kārlis Baltputnis, RTU Enerģētikas institūta pētnieks.

Foto: Ekrānšāviņš no video

Viņš norāda, ka ir izšķiramas divas programmas: viena termoelektrocentrālēm, kurā ietilpst, piemēram, siltumslodzes prognozēšanas bloks un tālāk jau režīmu aprēķinu bloks, kā arī otra, hidroelektrostaciju programma, kura prognozē elektrības cenu, ūdens pieteci Daugavā un arī jau plāno darbību ar mazliet zemāku precizitāti divām nedēļām uz priekšu un jau ar detalizētu, ar lielu precizitāti nākamajai dienai, kas palīdz iesniegt pēc iespējas labāku piedāvājumu biržā.

Foto: Ekrānšāviņš no video

“Eiropas Komisija izstrādā kopīgu pilotprojektu visām Eiropas valstīm enerģētikas infrastruktūras drošuma un risku novērtēšanai. Latvijā mēs veicām Latvijas risku novērtējumu kopīgi gāzes tīkliem, elektroenerģijas tīkliem un IT (informācijas tehnoloģiju – red.) tīkliem. Kā zināms, kāds bojājums, atslēgums vienā no šīm infrastruktūrām var radīt sekas un bojājumus citā infrastruktūrā. Piemēram, bojājums gāzes tīklā var radīt bojājumus elektroenerģijas tīklā, siltumapgādē un IT struktūrā,” runājot par energosistēmu drošību, norāda Laila Zemīte, RTU Enerģētikas institūta vadošā pētniece, docente.

“Līdzīgi projekti tika veikti arī Igaunijā un Lietuvā. To veica mūsu kolēģi, attiecīgi no RTU. Mērķis ir izveidot kopīgu Eiropas modeli ar visiem gāzes un elektroenerģijas, un IT tīkliem, lai novērtētu, kā bojājumi vienā no struktūrām kādā no valstīm varētu radīt kādas sekas citā valstī,” skaidro Zemīte.

Projektā piedalās:

  • LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats
  • Mg.sc.ing. Zane Broka
  • Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis
  • Dr.sc.ing. Romāns Petričenko
  • Dr.sc.ing. Gatis Junghāns
  • Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs
  • Dr.sc.ing. Laila Zemīte
  • LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš
  • Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva
  • Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko
  • Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs
0 Komentāru