Latvijas pētnieki strādā pie lētāku un labāku ekrānu izveides

Pievienot komentāru

Spožāki un lētāki viedierīču ekrāni, kas sniedz krietni patīkamāku vizuālo pieredzi. Tā īsumā var raksturot Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku sasniegumu. Šis pētījums ir viens no tiem, kas ir guvis Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību kā aizvadītā gada Latvijas zinātnes sasniegums.

“Mēs taisām jaunas vielas, aktīvās vielas, kas OLED displejos emitē gaismu.” Pētījuma vadošais zinātnieks Kaspars Tarskovskis skaidro viņu darba pamata virzienu. Populārzinātniski runājot, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki ir atklājuši, kā padarīt OLED jeb organisko gaismu diožu ekrānu ražošanu vienkāršāku.

“Pirmkārt, ļoti plānas iekārtas mēs varam dabūt, jo aktīvais slānis ir daži simti nanometru, līdz ar to mobilajos tālruņos tas ir ļoti piemēroti. Pats galvenais ieguvums ir augstais kontrasts, ko displejiem var dabūt. Proti, melnā krāsa ir patiešām melna,” stāsta pētnieks.

OLED ekrāni jau tagad ir visādā ziņā labāki nekā LED ekrāni, taču to cena arī ir krietni lielāka. Kaspara Traskovska komanda apgalvo, ka viņi ir atklājuši veidu, kā OLED ekrānus padarīt krietni lētākus: “Tas nozīmē, ka aktīvais slānis, kas satur mūsu spīdošo vielu, ir uzklāts no šķidruma, nevis uznests ar vākuma palīdzību.”

Vākuma metode ir dārga, savukārt šķidrās gaismu emitējošās vielas uzklāšana ir vienkārša, efektīva un daudz lētāka. Galvenais, ko RTU pētnieki ir atklājuši, – kā šķidrās vielas labās īpašības saglabāt arī tās cietajā veidā.

“Un tas mūsu pētījums balstās uz to, ka esam vielu modificējuši tādā veidā, ka cietajā fāzē viņa saglabā savas augstās efektivitātes īpašības,” saka Kaspars Traskovskis.

“Zinātnieki nodarbojas ar lietām, kas palīdz cilvēcei uzlabot dzīvi.” Akadēmiķis Valdis Kokars arī piedalās fosforescējošo materiālu pētījumā. Viņš norāda, ka darbs vēl joprojām ir sākuma stadijā, bet tas varētu ieinteresēt arī uzņēmējus.

“Viens no šiem te ieguvumiem varētu būt tāds, ka mēs būsim dabūjuši tādu vielu, kuru var uzklāt uz pamatnes ar ļoti mazām izmaksām,” skaidro akadēmiķis.

Zinātnieki norāda, ka darbs vēl ir tikai pašā sākuma stadijā, tāpēc viņiem ir vēl daudz darāmā un daudz ko pārbaudīt.