Latvijai “iedalīto” planētu rosina nosaukt par Staburagu, bet tās zvaigzni – par Liesmu

Pievienot komentāru
Latvijai “iedalīto” planētu rosina nosaukt par Staburagu, bet tās zvaigzni – par Liesmu
EKRĀNUZŅĒMUMS

Mežonīgas gāzu vētras, 200 grādu karstums – tik ellīgi apstākļi ir uz 300 gaismas gadu attālas planētas, kas tiks nosaukta par Staburagu.

Starptautiskā Astronomijas savienība savā 100. gadadienā katrai dalībvalstij dod iespēju izvēlēties vārdus vienai eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Latvijai šīs vasaras laikā bija jāizlemj, kā saukt zvaigzni “HD 118203″ un ap to riņķojošo planētu – noteikumi bija ļoti strikti. Tā kā Latvijas un Rīgas vārds jau dots asteroīdiem, tos vairs nevarēja izmantot.

Nedrīkstēja būt vārdi, kas saistīti ar komerciāliem vai politiskiem elementiem. Ja bija doma saukt personas vārdā, personai bija jābūt mirušai līdz 1919. gadam. Virkne dzejnieku, rakstnieku, nekvalificētos šim kritērijam. Vairāk piedāvājumu bija saistīti ar mitoloģiju, ģeogrāfiskiem objektiem,” stāsta Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills.

Visvairāk balsu saņēma priekšlikums dot planētai vārdu Staburags, bet zvaigznei – Liesma. Šie vārdi ir doti par godu latviešu skolotāja un dzejnieka Frīdriha Mālberģa poēmai “Staburags un Liesma”, kas vēsta par latviešu tautas likteņa gaitām.

“Tā ir liela, gāzveida planēta. Atrodas ļoti tuvu pie zvaigznes, ātri apriņķo. Varētu būt karstas gāzu vētras, ļoti eksotiski apstākļi. Tā kā zvaigzne atrodas 300 gaismas gadu attālumā, nekad neaizlidosim, bet ar spēcīgiem teleskopiem radīsies iespēja aplūkot,” norāda Gills.

Vienā planētas pusē temperatūra ir ap 200 grādiem, bet ēnas pusē – ap nulli. Latvijas Astronomijas biedrība cer, ka nākotnē šīs planētas izpētē artavu varēs dot tieši latviešu astronomi.