Latvijā strauji attīstās industriālās biotehnoloģijas

0 Komentāru
Latvijā strauji attīstās industriālās biotehnoloģijas

Latvijas Universitātes pētniekiem – starptautiski panākumi biotehnoloģiskajos pētījumos. Šī joma pie mums sākusi strauji attīstīties, kopš Eiropas Savienībā aizliegta kosmētisko līdzekļu testēšana uz dzīvniekiem. 

Speciālajos sterilajos skapjos aug ādas šūnas, kas iegūtas no cilvēka dermoslāņa. Uz tām tiek pārbaudītas vielas, kas tiek izmantotas kāda kosmētiska līdzekļa izstrādē.

“Mēs pētām dažādu ekstraktu toksiskumu dažādās koncentrācijas, kas šūnām nav kaitīgas,” skaidro LU Bioloģijas fakultātes pētnieks Mārtiņš Bordušķis.

Veicot šādus pētījumus, zinātnieki meklē labāko metodoloģiju, kā dabūt aktīvās vielas ārā un uztaisīt efektīvus augu, sūnu un ķērpju izvilkumus jeb ekstraktus ādas uzlabošanai. Tas ir tas, ko gatavo produktu reklāmās sauc par pastiprinātu kolagēna sintēzi, kas nodrošina ādas tvirtumu, vai skābekļa reaktīvo formu veidošanās aizkavēšanos, kas bremzē šūnu novecošanu un bojāeju.

Laboratorijā šūnas var novērot reālā laika režīmā. Lūk, šeit ir cilvēka ādas šūnas, kurām ir pievienota aktīvā viela, kas nav toksiska, jo ir redzams, ka šūnas nav atmirušas, un, lūk, šajā vietā pat dalās.

Kosmētikas produktu testēšana un cilvēkiem uz dzīvniekiem Eiropā jau piecus gadus ir aizliegta. Laboratoriskiem pētījumiem pārsvarā tiek izmantotas cilvēka šūnas, kuras izdala no pēcoperāciju materiāliem, piemēram, izmantojot to, kas paliek pēc plakstiņu plastiskās ķirurģijas. Pēdējā laikā Latvijā ir pieejamas arī jaunākās mākslīgās biotehnoloģijas.

“Augstākai testēšanas līmenis būtu audu kultūras, tie jau ir mākslīgi trīsdimensionāli audi, kas sastāv no dažādu šūnu tipiem, tas vairs nav šūnu monoslānis, tikai ādas šūnu slānis vien, bet tā ir vairāku līmeņu āda. Šie ir visrelevantākie pētījumi,” norāda Bordušķis.

Latvijas Universitātē biotehnoloģiju jomā tiek veikti ap 100 industriālo pētījumu gadā. To cena atšķirībā no sarežģītības variējas no 2000 līdz 50 000 eiro. Kosmetoloģijas jomā ražotājiem ir jānodrošina produkta nekaitīgums. Piemēram, viena no mūsdienu aktualitātēm – ir testēšana UV staru ietekmē. Jo ir atsevišķas vielas, kas it kā esot ļoti labas un aktīvas, bet ultravioletā gaismā, tās pārvēršas par kaut ko toksisku. Piemēram, asinszāles izvilkums.

“Šī iekārta ir izmantojama, lai veiktu šitādus standarta testus, kur mēs varam novērtēt gan efektivitāti, vai šī viela spēj aizsargāt organismu vai kādu citu materiālu, vai arī tieši viņam nerodas kādas specifiskas toksiskas īpašības, ja uz viņu iedarbojas ar ultravioleto gaismu,” skaidro LU Bioloģijas fakultātes pētniece Anna Ramata-Stunda.

Bet kāda krēma vai losjona laboratoriski pierādītā efektivitāte, pēc būtības, jau ir mārketinga gājiens, kas nodrošina konkurētspēju. Un šo iespēju arvien biežāk izmanto arī pašmāju ražotāji.

0 Komentāru