Latvijā radīts visurgājēja prototips uzvar NASA rīkotā konkursā

Pievienot komentāru

Mākslinieki un izgudrotāji no Latvijas palīdz ASV kosmosa aģentūrai NASA attīstīt visurgājēju, kas dosies uz Veneru. Pārstāvji no Latvijas piedalījušies NASA izsludinātā konkursā, un viņu radītais sensora prototips atzīts par labāko.

Ar Kristīni un Oskaru Bērziem tiekamies viņu mājas un darbnīcas pagalmā, kur tapa Amerikas Savienotajās Valstīs augsti novērtētie izgudrojumi un risinājumi.

Viss sākās ar to, ka NASA veido visurgājēju, kas varēs pārvietoties pa Veneras ļoti neviesmīlīgo virsmu. Konkurss izsludināts, lai iegūtu labas, jaunas idejas.

“Atmosfēra sastāv no CO2, un līst sērskābes lietus.” Oskars norāda uz to, kāpēc NASA starptautisko konkursu rovera sensoru veidošanai nodēvēja par Elles izpēti. Uz Veneras valda ellīgi apstākļi: +460 grādu karstums pēc Celsija, un atmosfēras spiediens ir 90 reizes lielāks nekā uz mūsu planētas. Tāpēc roveri NASA veido mehānisku, elektroniku varēs izmantot minimāli.

“Tas ir tas, kas mūs uzrunāja, jo arī ikdienā nodarbojamies ar mehāniskām lietām, gan mākslu, gan mehāniku, mēģinām to visu apvienot.”

Konkursantiem tika uzdots izveidot rovera priekšgalam mehāniskus sensorus, kas ziņotu par braukšanas apstākļiem uz planētas virsmas iecerētajā virzienā.

“Tie ir trīs sensori – slīpums, bedres un akmeņi, bet tas viss vēl bija jāapvieno vienā signāla izejā.” Vienkārši sakot, sensoriem jāinformē, vai turpināt braukt vai apstāties un doties citā virzienā.

Ņemot elektroniku, tādus datus apkopot būtu vienkārši, taču ar mehāniskām ierīcēm ir krietni sarežģītāk. Piemēram, lai iegūtu ziņas par priekšā esošām bedrēm, kas dziļākas par 35 centimetriem, nepieciešams šāds trīsstūrveida ritošs sensors.

“Šis ritenis ir 50 centimetru augsts un 50 centimetru plats, ja mēs šādās dimensijās paņemam vienkārši apaļu riteni, tas vienkārši nestrādā.”

Kaut arī konkursa noteikumos nebija prasīts, Oskars un Kristīne uzbūvēja šādu prototipu oriģināla izmērā: “Bet tāds kā reāli prototips 1:1 izmērā, mēs bijām vienīgie, kas kaut ko tādu izveidoja.”

Konkursa organizatoriem Latvijā radītais prototips un tā sensori ļoti patika. Tāpēc viņi Kristīnes un Oskara komandai piešķīra uzvaru atsevišķā nominācijā. “Tas bija tāds “wow” elements, jo mēs cerējām, tā kā tas ir mūsu pirmais mēģinājums šāda mēroga konkursā… Noteikti ieguvām pieredzi, kas ir neatsverams punkts.”

Kopumā no 580 iesniegtajiem projektiem NASA speciālistu uzmanību izpelnījās pieci, starp tiem ir arī Latvijā radītais prototips. Veneras rovera izstrāde turpināsies vēl vairākus gadus, tostarp uzvarējušo projektu sensori tiks testēti reālos apstākļos.