Latvijā rada recepti veco auto riepu iestrādāšanai asfaltā

3 komentāri

Jelgavas novada Vilces pagastā sākts eksperiments – autoceļš no vecām riepām. Receptūru izstrādāja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Tas dod cerību samazināt nolietoto autoriepu kā atkritumu apjomu.

Šajā eksperimentālajā 300 metru ceļa posmā iestrādātas 147 auto riepas. Ja secinās – plaisas tiešām neveidojas, tur slodzi, un metodi izmantos ceļu būvē Latvijā, tad pavisam īsā laikā, gada vai divu, varētu tikt vaļā no 100 tūkstoš tonnām riepu, kas ir kā uzkrātie atkritumi.

“Un tad nākamajos gados mēs vairs Latvijā neradītu tik daudz riepu atkritumu, cik ceļu būvei būtu nepieciešams. Mēs pat varētu ar šo tehnoloģiju modificēto bitumu kā atsevišķu produktu citām valstīm.” teic ”Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Nolietotās autoriepas izmanto ceļu būvē vairākās valstīs, kopējā asfalta masā paslēpjot sasmalcinātās gumijas granulas. Taču Rīgas tehniskās universitātes zinātnieku receptūra ir inovatīva ar to, ka riepu gumiju izmanto bitumena īpašību uzlabošanai kā šķembu spēcīgs kopā turētājs. Pētījumi laboratorijā esot cerīgi.

“Risu noturība ir divreiz labāka nekā references piemēriem, kuriem netika pievienotas gumijas granulas. Plaisu noturības laboratoriskie pētījumi parāda līdz pat piecām reizēm lielu noturību,” norāda RTU Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.

Vai veco riepu iestrāde bitumenā turpmāk būs obligāts pienākums ceļu būvniekiem, par vidi atbildīgā ministrijā šaubās. To kā prasību varētu likt vien atsevišķos projektos.

“Tie varētu būt papildu punkti zaļajā iepirkumā, jo redzam, ka tehnoloģija ir mazliet dārgāka par klasisko standarta tehnoloģiju. Tā priekšrocības varētu iegūt, kad vērtējam ietekmi uz vidi un atkritumu otrreizējo pārstrādi,” saka VARAM parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs.

Riepas granulās samala atkritumu apsaimniekotājs “Eco Baltia Vide”, bet ceļu būves uzņēmums “Igate” no šīm granulām modificēja bitumenu. Bažās, ka riepu gumija aizķepinās bitumena un asfalta ražošanas iekārtas, “Igate” sākotnēji nevēlējās iesaistīties projektā, taču zinātnieki spēja radīt tehnoloģijām draudzīgu receptūru.

“Ja valsts un pašvaldības nav gatavas līdzfinansēt šo pasākumu, tad, salīdzinot ar parastu asfaltu, izmantojot parasto bitumenu, šīs tehnoloģija ir dārgāka. Izmaksas veidojas no nepieciešamības pēc bitumena modificēšanas un pašas granulas,” norāda ceļu būvniecības uzņēmuma ”Igate” būvniecības departamenta vadītājs Ulvis Rudzišs.

Nolietoto riepu apjoms katru gadu palielinās vismaz par 15 000 tonnu. “Līdz šim mums nav tādas sistēmiskas pieejas, valstiska politika, ko darīt aprites ekonomikas virzienā. Riepas ir materiāls, ko nevar apglabāt zemē un aizmirst. Mums ir jādomā, kā to pārstrādāt un kur to otrreizējo izejvielu pielietot,” pauž Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Tā kā pētījumu par auto riepu izmantošanu ceļu būvē finansē valsts, RTU neplāno tehnoloģiju patentēt.

3 komentāri