Latviešu astronomijas pētnieks atklāj 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus

1 komentārs

Šonedēļ bez liela pompa tika sadalītas ”Gada balvas zinātnē”, lai gan aizvadītajā gadā Latvijas zinātnieku uzrādītie sasniegumi ir tiešām izcili un daudzi no tiem atstāj iespaidu uz pētniecības jomu visā pasaulē. Mūsu nākamais stāsts par astronomijas pētnieku Ilgmāru Eglīti, kuram izdevies atklāt 48 jaunus asteroīdus Saules sistēmā.

Astronomijas pētniekam Ilgmāram Eglītim izdevies atklāt 48 jaunus – Saules sistēmas asteroīdus. Ik pa laikam pasauli pāršalc satraucošas ziņas, ka mūsu planētai bīstami tuvu garām lido kāds asteroīds. Bīstami tādēļ, ka gadījumā, ja šāds milzu akmens ietriektos zemē, mūsu civilizācijai pienāktu gals. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir zināt – cik šādu bīstamo asteroīdu ir un kur viņi atrodas. Būtisku artavu šajā jomā devis latviešu pētnieks – Ilgmārs Eglītis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Balvu par sasniegumiem zinātnē astronoms saņēma par darbu, ko veicis astoņu gadus. Viņš pētījis Saules sistēmas mazās planētas – asteroīdus. Strādājot Baldones observatorijā, viņam izdevies debesīs atklāt 48 jaunus asteroīdus, kā arī precizēt 826 asteroīdu orbītas. Aiz ieguldītā darba ir vairāk nekā 70 tehniskās publikācijas, neskaitāmi koordināšu mērījumi un asteroīdu orbītu analīžu dati.

Foto

”Asteroīdu meklēšana notiek tajā pašā plaknē kurā kustās planētas. Tas ir ekliptikas zonā. Tiek uzņemti attēli un salīdzināti ar zvaigžņu katalogiem. Un tur tie jaunie objekti parādās kā neesošie,” saka Eglītis.

Debesīs atrastā objekta koordinātes tiek nosūtītas uz Mazo planētu centru Hārvardas universitātē. Zaļā gaisma tiek dota pirmajam pētniekam, kas konkrēto objektu novērojis. Taču tikai tad darbs tā pa īstam sākas. Lai izpētītu asteroīdu – nepieciešami trīs līdz pieci gadi.

“Vārdi asteroīdiem tiek piešķirti tad, kad orbīta ir labi noteikta un kad šo asteroīdu var precīzi atrast debesīs simts gadus uz priekšu un simts gadus atpakaļ. Tiek piešķirts numurs un ir iespēja dot nosaukumu. nosaukuma autors, protams, ir atklājējs,” saka Eglītis.

Interesanti, ka, lai novērstu korupcijas risku, asteroīdiem nedrīkst dot politiķu vai finansistu vārdus. Pētnieks, ar astronomiju aizrāvies jau no pusaudža gadiem, kad pirmoreiz atvēra populārzinātnisku grāmatu par kosmosu.

“Lasot viņas, radās ļoti interesantas zināšanas par kosmosu – ļoti lieli objekti, ļoti masīvi, ļoti karsti, ļoti auksti , viss tas kaut kā piesaistīja. Līdz ar to tā pamazām pamazām, piesaistīja astronomijai, kas palikusi man par visas dzīves saturu,” skaidro astronomijas pētnieks.

Zemei bīstamie ir tuvie asteroīdi – to skaits lēšams ap 66 tūkstošiem, taču šobrīd no tiem atklāti vien nedaudz vairāk kā 20%ti. Vidēji reizi piecos gados kāds asteroīds krīt. ”Un rada postījumus, bet maz apdzīvotās vietās. Jo mēs diezgan nevienmērīgi apdzīvojam zemeslodi – daudzi krīt virs okeāniem, Sibīrijas plašumos, tuksnešos, polārājos apgabalos vai amazones džungļos, kur mēs to neizjūtam,” piebilst zinātnieks.

Viņam ir arī taustāma liecība no reiz debesīs dreifējoša asteroīda: “Dzelzs meteorīts, kas nokrita 1947. gadā, krītot sašķīda 200 gabaliņos un viens nonāca arī līdz mums. (..)  Tāpēc šie te asteroīdi ir bīstami zemei, jo viņi ir blīvi objekti un ļoti smagi. No skata liekas, būs akmentiņš, bet ir akmens!”

Ja mazie asteroīdi krīt bieži, tad tādi, kas radītu smagas sekas atsevišķiem kontinentiem vai pat zemeslodei, reizi pāris tūkstošgadēs. Labā ziņa – šobrīd kosmiskie lidojumi attīstījušies tiktāl, ka no apokalipses varētu arī izvairīties.

“Svarīgi zināt stipri iepriekš, pusceļā no galvenās asteroīdu joslas, kad vēl paliek divi trīs gadi līdz tam nelaimīgajam momentam un tad varētu mēģināt drusku to asteroīda trajektoriju mainīt. Kaut vai vienkāršākiem variantiem – ietriecot ļoti lielu nesējraķeti asteroīdā no sāna, lai viņu drusku novirzītu no orbītas,” teic zinātnieks.

Šobrīd atbildību par planētas ”Zeme” sargāšanu no krītošiem kosmiskajiem objektiem uzņēmusies ASV. NASA izstrādājusi plānu, ko iesākt X stundā.

Saņem notifkācijas par jaunākajām ziņām! Izvēlies ziņas, izklaide vai abus!
Kas ir notifikācijas?

TOP komentāri

  • laila
    0 0 0

    laila

    Jā, nu nevajadzētu gan Dievu zaimot un saukt ilgm egl par lielu astronomu... kad jau cita nekā vairs nav, tad izvelk personas - kādas ir... Tagad teleskops paviljons ir pārvērsts par ekskursantu plezīra vietu. Tur iet vaļā gan tējas vārīšana, gan tusiņi, bet agrāk tiešām īsts un atbildīgs astronoms Alksnis Andrejs tur pat neatļāva iet darbiniekiem, kuriem bija iesnas - lai spoguļi neaizsvīst... Spriediet paši.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 1

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl