Lāčplēša dienā novērota reta debess parādība, kas atkārtosies vien pēc 13 gadiem

Pievienot komentāru

Gluži kā sveiciens Latvijai Lāčplēša dienā, pirmdienas pēcpusdienā Saules disku šķērsoja tuvākā planēta – Merkurs. Tā dēvētais tranzīts sākās pēcpusdienā un turpinājās vairāk nekā divas stundas.

Interesenti pulcējās Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī, lai vērotu tranzītu un uzklausītu astronomijas speciālistu komentārus par notiekošo.

Pret Sauli pavērstie teleskopi tver visu, kas šķērso tās disku, tostarp arī planētas Merkurs tranzītu pār mūsu zvaigznes disku.

“Tāds neliels, izteikti tumšs punktiņš, tas ir Merkurs.” Latvijas Astronomijas biedrības vadītājs Mārtiņš Gills seko līdzi Merkura tranzītam tiešraidē no Kanāriju salām, jo tur, pateicoties skaidrajām debesīm, minētā dabas parādība vērojama bez traucējumiem.

“Ņemot vērā, ka mums ar laikapstākļiem nav paveicies, tad esam tādā virtuālā dalībā Merkura novērojumā, skatāmies, kā Merkurs pārvietojas pāri Saules diskam. Uz visas zemeslodes attēls būtu identisks, no ģeogrāfiskās vietas ir atkarīgs tikai tas, vai redzam sākuma daļu, visu, vai noslēguma daļu.”

Spānijā būtu redzams gandrīz viss, bet pilnībā viss tranzīts novērojams Amerikas austrumu krastā un Latīņamerikā. Savukārt rietumkrastā redzama tranzīta noslēguma daļa.

Iepriekšējo reizi Merkurs Saules disku šķērsoja pirms trim gadiem, nākamā reize būs jāpagaida nedaudz ilgāk, jo tā notiks tikai 2032. gadā.

“Saules sistēma ir veidojusies no liela, plakana diska, kur planētu orbītas ir diezgan līdzīgās plaknēs.” LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks skaidro to, kāpēc no mūsu planētas ir iespējams vērot Merkura tranzītu. “Zeme iet savu ceļu ap Sauli, Merkurs iet mazliet leņķī, un, ja tie leņķi būtu lieli, tad tā iespēja būtu mazāka, bet šoreiz ir precīzi uz vienas līnijas, kā šodien Zeme, Merkurs un Saule, tad mēs to redzam.”

Nākamā debess parādība Latvijā, kas skatītājiem var šķist interesanta, notiks jau nākamajā mēnesī jeb 13. un 14. decembrī. Tā būs Geminīdas meteoru plūsma, tā dēvētās krītošās zvaigznes. Un jau drīzumā pēc tam – janvāra sākumā – būs vērojams daļējs Mēness aptumsums.