Kronbergs: Rīgas jaunajā biznesa centrā uz ēku jumtiem tiks izvietots futbola un basketbola laukums

3 komentāri

Nākotnē Preses nama kvartālu plānots pārveidot par jaunu biznesa centru, un par tā plānojumu 13. augusta rītā TV3 raidījumam ”900 sekundes” stāstīja ”ARHIS ARHITEKTI” arhitekts Andris Kronbergs.

Arhitekta Andra Kronberga vārds saistīts ar jaunā biznesa centra izbūvi Rīgā, kas atradīsies iepretim Vecrīgai. Vērienīgā projekta ietvaros paredzēts izveidot publiski pieejamu teritoriju, kuru plānots veidot kā jauna tipa biznesa centru, kurā paredzēts izvietot parku, attīstīt upes malu un izvietot daudz zaļumu. Tāpat paredzēts uzstādīt futbola un basketbola laukumu, kuri atradīsies uz jumta.

Kronbergs norāda, ka biznesa centrs būs liela teritorija ar daudz cilvēkiem, kuri vēlēsies atpūsties un kvalitatīvi pavadīt laiku.

Vizualizācijās novērojams, ka plānots veidot daudzstāvu ēkas, bet par to arhitektu viedokļi dalās. Vieni norāda, ka nepieciešams saglabāt mazstāvu apbūvi, bet Kronbergs norāda, ka attīstību nav iespējams apturēt: ”Mēs zinām, ka Rīgas vēsturiskais centrs un Vecrīgas gabals ir UNESCO aizsardzības zona, un šādas lielas iebūves nav iespējamas, bet, ja Rīga vēlas attīstīties, tad tam kaut kur bija jānotiek. Ideja par šāda centra izbūvi iepretim Vecrīgai ir sena, un tas tomēr atradīsies pietiekoši tālu no Vecrīgas, kas ļaus saglabāt tās vēsturisko ainavu”.

Kronbergs atklāj, ka jaunais biznesa centrs būs kā gara sistēma, kuras sākums būs pie Lucavsalas un noslēgsies Podragā. Tas nozīmē, ka tajā tiks ietvertas arī četras Latvijas augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā Universitāte (RSU), RISEBA un Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU). Tāpat arhitekts norāda, ka tiks iekļauta arī akustiskā koncertzāle, ja tā tiks izbūvēta uz AB dambja, bet pirms tam nepieciešama dambja pārbūve, un tā stāvokļa uzlabošana.

Piekļūšana dažādiem objektiem Rīgā jau ilgstoši ir problēma, un arhitekts norāda, ka arī jaunajā biznesa centrā par to aktīvi tiek domāts. Lai padarītu to ērtāku iedzīvotājiem, plānots izbūvēt vairākus tiltus un zaļos savienojumus gājējiem.

Ņemot vērā, ka arhitektūra ir ļoti cieši saistīta ar būvniecību, vaicāts par būvnieku karteļa lietu, Kronbergs norāda, ka, neraugoties uz to, ka arhitektu birojs ar to nav saistīts, arī viņu vidū ir bijusi ļoti liela vilšanās. Par iespējamiem ”ARHIS ARHITEKTI” objektiem, kas varētu būt iekļauti garajā būvobjektu sarakstā Kronbergs norāda, ka nav pētījis, jo saraksts tiešām ir iespaidīgs.

Lasi vēl – KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

”Tas, ka tas saraksts bija tik garš, man jau vien pārsteidz,” norāda Kronbergs.

Viņš uzskata, ka visa pamatā ir iepirkumu un būvniecības novērtējumu godīgums. Tāpat nepieciešams pilnveidot iepirkumu sistēmu tā, lai nebūtu iespējamas neprecizitātes tur, kur iesaistīta sabiedriskā nauda.

Vaicāts par stabiņu sāgu Rīgā, Kronbergs norāda, ka to izvietošana Tērbatas ielas bruģī nebija labākais risinājums, taču satiksmes mierināšana un pilsētas atvēršana cilvēkiem ir svarīga.

Lasi vēl:

3 komentāri