Ķīnā piedzimuši pasaulē pirmie ģenētiski modificētie bērni

1 komentārs
Ķīnā piedzimuši pasaulē pirmie ģenētiski modificētie bērni
EPA/SCANPIX

Novembrī Ķīnā dzimuši pasaules vēsturē pirmie ģenētiski modificētie bērni. Par to paziņojis eksperimentu veikušais ārsts. Viņš mākslīgās apaugļošanas laikā mainījis embriju DNS uzbūvi, lai samazinātu bērnu iespējas kaut kad nākotnē inficēties ar AIDS. Neatkarīgi avoti gan pagaidām nav apstiprinājuši ārsta apgalvojumus. Eksperiments arī ar jaunu sparu licis uzjundīt diskusijām – cik ētiski ir mainīt cilvēka gēnus?

Pirms aptuveni deviņiem mēnešiem kādā slimnīcā Honkongā Ārsts He Džianki veica pasaules vēsturē vēl nebijušu eksperimentu – izmantojot tā dēvēto CRISPR tehnoloģiju viņš modificējis septiņu pāru dotās dzimumšūnas. Vienā gadījumā no šīm dzimumšūnām arī sākusies veiksmīga grūtniecība, kura beigusies ar dvīņumāsu dzimšanu.

“Es apzinos, ka šis ir pirmais gadījums pasaulē, tādēļ atbildība ir milzīga. Ja atklāsies kādas problēmas, tas var izbojāt visu pētījumu lauku, jo cilvēki zaudēs uzticību šai jaunajai tehnoloģijai,” saka Ķīnas Tehniskās universitātes ģenētiķis He Džianki.

Lai pārliecinātos, vai gēnu inženierija nav radījusi kādas negaidītas nevēlamas sekas, ārsti bērnus uzraudzīs vismaz līdz 18 gadu vecumam, un arī ilgāk, ja sasniegušas pilngadību, meitenes to atļaus. Eksperimentu uzraudzījušie zinātnieka kolēģi uzsver, ka tas paver milzu iespējas cīnīties ar līdz šim neārstējamām slimībām.

“Tas ir ļoti būtiski slimību ārstēšanai. Piemēram, pacienti ar retām saslimšanām, it īpaši HIV pacienti, varēs vairs nebaidīties un netikt diskriminēti,” pauž Šeņdžeņas sieviešu un bērnu slimnīcas ārsts Lins Žitongs.

Tomēr eksperimenta gaita un rezultāti nav tikuši publicēti neatkarīgā zinātniskā žurnālā, tādēļ citiem zinātniekiem nav iespēju pārliecināties, vai viss tik tiešām noticis tā, kā apgalvo Ķīnas zinātnieki. Tas, kombinācijā ar ētiskajiem izaicinājumiem, ko rada šāda cilvēku ģenētiskā modificēšana, izraisījis sašutumu pasaules zinātnieku kopienā.

“Šī procedūra ir kā molekulāra līmeņa šķēres. Mēs varam sagriezt un mainīt DNS. Bet nav skaidrs, cik precīza šāda griešana ir, tādēļ pastāv bažas, ka netīšām mēs izgriezīsim kādu svarīgu gēnu vai mainot to secību, palielināsim citu problēmu, kā vēzis, rašanās iespēju,” norāda Hārvarda medicīnas koledžas dekāns Džordžs Delijs.

Rietumvalstīs gēnu modificēšana lielākoties tiek izmantota, lai, piemēram, ārstētu smagas iedzimtas slimības pieaugušajiem. Embriju modificēšana pirms dzimšanas ir aizliegta ar likumu. Pastāv bažas, ka ar laiku šādu ģenētisku modificēšanu bagātnieki varētu sākt izmantot ne tikai, lai ārstētu slimības, bet arī piešķirtu saviem vēl nedzimušajiem bērniem viņuprāt vēlamas īpašības, piemēram ādas vai acu krāsu vai garu augumu.