Kā kaitīgos CO₂ izmešus pārvērst degvielā? Latvijas zinātnieki uzsākuši jaunus pētījumus

Pievienot komentāru
Kā kaitīgos CO₂ izmešus pārvērst degvielā? Latvijas zinātnieki uzsākuši jaunus pētījumus

Latvijas zinātnieki ir uzsākuši pētījumus, lai klimatu graujošo CO₂ pārvērstu degvielā. Tas nozīmē, ka nākotnē varēsim šos veselībai nelabvēlīgos izmešus pārvērst jaunā noderīgā produktā.

Viena no iekārtām palīdz no vairākām nevajadzīgajām lietām, piemēram, mežrūpniecības atlikumiem, sintezēt naftu un aizvietot ar to, kas tiek iegūta dabiskajā ceļā.

“Pirms procesa sākuma mums aparātā jāievieto katalītiskais reaktors. Jāpievieno visi gāzu pievadi, izvadi, lai reakcijas laikā kontrolētu apstākļus,” saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātniskā asistente Agija Stanke.

Zinātnieki šos eksperimentus veic RTU profesora Valda Kampara vadībā. “Darbs sākas ar to, ka ievietojam reaktoru reaktora telpā, kur tam ir nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi reakcijas veikšanai, kādus mēs izvēlamies. Kāds būs spiediens, kāda būs temperatūra, cik ātra būs gāzu plūsma cauri tam reaktoram,” norāda Kampars.

RTU izveidota jauna laboratorija, kurā zinātnieki pētīs un izstrādās katalizatorus, kas palīdzēs klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu (CO2) pārvērst vērtīgos produktos, piemēram, degvielas izejvielās un ķimikālijās. Jaunajā laboratorijā sākti arī ogļūdeņražu jeb sintētiskās naftas ieguves pētījumi degvielas ražošanai.

“Viens process, kā no sintēzes gāzes iegūt ogļūdeņražu. Faktiski sintezēt naftu no tiem resursiem, kas ir atjaunojami. No lauksaimniecības atlikumiem. Koksne, salmi, tie, kas netiek izmantoti citiem produktiem,” teic RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors.

Pagaidām zinātnieki visā pasaulē mēģina to iegūt. Ražotnes vēl nav, ir tikai pilotrūpnīcas. Ar šādām pilotiekārtām strādā arī Latvijas pētnieki.

No reaktora tiek iegūti arī šķidrie produkti. Tos analizē hromotogrāfs. “Kas atļauj mums identificēt visus šķidros produktus, pat tajā situācijā, ja mums nav ķīmiski tīras standartvielas, ar kuru salīdzināt,” norāda Lietišķās ķīmijas institūta pētniece Lauma Laipniece.

Eksperimentāli pētījumi laboratorijā tiks veikti, izmantojot tīras gāzes CO, CO2 un ūdeņradi. Pētījumiem attīstoties, plānots sākt CO2 uztveršanu tā emisijas vietās, sadarbojoties ar uzņēmumiem, piemēram, spirta ražotājiem vai termoelektrocentrālēm.