Irbenē uzstāda antenas, kas ļaus ielūkoties Visuma dzīlēs

Pievienot komentāru

Izzināt neatklātos Visuma noslēpumus, novērot Saules uzliesmojumus un pētīt norises Zemes atmosfērā – šādus uzdevumus jau pavisam drīz sāks pildīt inovatīvā antenu stacija, kuras izbūve sākusies Ventspils novada Irbenē.

Jaunā stacija kļūs par daļu no pasaules lielākā zemo frekvenču radioteleskopa. Jauno antenu uzstādīšana Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā notiek Nīderlandes un Latvijas uzņēmumu vadībā uz nolīdzinātas zemes.

Ar antenām uztvertie radiosignāli ļauj izveidot grafiskus attēlus, šādi sniedzot iespēju ielūkoties Visuma dzīlēs, pētīt planētas un novērot norises Zemes atmosfērā.

Antenu montāžā iesaistīti arī Ventspils Augstskolas studenti, kuriem šī ir iespēja iegūt praktiskas zināšanas.

Kopumā antenu laukus ir plānots izvietot divu hektāru platībā – līdz ar to šī vieta kļūs par daļu no pasaulē paša lielākā zemo frekvenču radioteleskopa.

Visā Eiropā izvietoti 52 šādi antenu lauki, kas kopā veido radioteleskopu “LOFAR”. Šīs struktūras centrs un vairums antenu atrodas Nīderlandē, no kurienes tiek apstrādāti saņemtie signāli.

“Mums ir stacijas visā Eiropā, un tās visas veido vienu lielu teleskopu. Stacija visvairāk uz austrumiem ir Polijā, bet visvairāk uz Rietumiem atrodas Īrijā. Attālums starp šiem teleskopiem ir 2000 kilometru. Latvija mums ir ļoti svarīga, jo šī vieta aizpilda vienu no teleskopa robiem, kas mums bija Ziemeļaustrumu daļā,” atklāj Nīderlandes institūta “Astron” Tehniskās atbalsta grupas vadītājs Niko Ebendorfs.

Antenu uztverto datu apstrādei blakus izvietotie datori ļaus Irbenē veiktos mērījumus izmantot zinātniekiem visā pasaulē.

Objekta atrašanās Latvijā būs ieguvumus arī mūsu valsts zinātnei, prognozē Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš. ”Šis būs devums ne tikai mums, augstskolai, tas ir devums visai Latvijas zinātnes saimei. Mums ir zinātnieku grupa, kas pētīs Saules uzliesmojumus. Es arī uzskatu, ka šis būs solis uz plānoto iestāšanos Eiropas Kosmosa aģentūrā.”

Antenu lauka izveidi finansē valsts. Projekta izmaksas ir aptuveni četri miljoni eiro. Objekta atklāšana paredzēta 25. oktobrī.