Francijas Alpos sniegs iekrāsojas “asins sarkanā” krāsā

2 komentāri
Francijas Alpos sniegs iekrāsojas “asins sarkanā” krāsā
AFP/SCANPIX

Francijas Alpos novēroti sarkani plankumi sniegā, kas varētu liecināt par klimata pārmaiņu radīto ietekmi.

Francijas Alpos vēlā pavasarī un vasaras sākumā tūristiem ir iespēja bieži saskarties ar visai šokējošu un iespaidīgu skatu – starp pelēko kaļķakmeni un daudzajiem augu puduriem iespējams redzēt sniegu, kas nav balts, bet gan asins sarkanā krāsā.

Savdabīgā parādība, ko bieži vien tā arī dēvē – asins sniegs -, ir mikroskopisko aļģu, kas atrodas Alpu sniegā, aizsardzības mehānisms. Parasti šīs mikroaļģes ir zaļā krāsā, jo tās satur hlorofilu, ko satur lielākā daļa augu, un tas palīdz tiem absorbēt enerģiju no saules gaismas.

Tomēr, kad sniegā atrodamās aļģes savairojas un tiek pakļautas spēcīgam saules starojumam, tās saražo sarkanās krāsas pigmenta molekulas, kas pazīstamas kā karotinoīdi. Tie darbojas kā aizsargs pret sauli un palīdz aļģēm aizsargāt hlorofilu.

Kaut arī “asins sniegs” nav jauna parādība un pieminēts jau 1819. gadā izdotā grāmatā, zinātniekiem tas joprojām ir liela mistērija, kuru nākas šķetināt.

Pirms diviem gadiem botāniķi Čarlza Universitātē Prāgā konstatēja jaunu mikroaļģu ģinti, kas dažādās pasaules daļās sniegu iekrāsoja sarkanā un oranžā krāsā. Šīs mikroaļģes tika konstatētas Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Norvēģijas arhipelāgā.

Bet izpratne par mikroaļģēm, kas iekrāso sniegu sarkanā krāsā, ir daudz nozīmīgāka nekā varētu šķist. To parādīšanās un atkal pazušana ir būtisku klimata pārmaiņu signāls. Vācijas izpētes centra profesori skaidro, ka “asins sniegs” kļūst par arvien biežāku parādību globālās sasilšanas dēļ: “Ogļskābās gāzes daudzums, kas nonāk atmosfērā, pieaug, un tas rada temperatūras paaugstināšanos, kā rezultātā notiek sniega un ledāju kušana. Līdzko uz sniega nonāk ūdens šķidrā stāvoklī, aļģes sāk augt.

Sarkanais pigments padara sniega virsmu tumšu, samazinot gaismas un siltuma daudzumu, ko tas atstaro atpakaļ visumā. Uzkrājot saules siltumu, sniegs sāk kust arvien ātrāk un aļģes vairojas straujāk.

Lai arī šobrīd ir ļoti maz datu, kas liecinātu par šo aļģu straujāku izplatību visā pasaulē, pētnieki uzskata, ka tuvā nākotnē tās būs iespējams sastapt arvien biežāk.

Ir izpētīts, ka aļģes aug tikai augstumā 2000 metrus virs jūras līmeņa, Francijas Alpos ap 25 400 metru augstumā. Tas skaidrojams ar tur sastopamo sniegs, jo tur tā ir daudz vairāk, tam ir labāka kvalitāte, un tas ir ilgmūžīgāks. Zinātniekiem līdz šim nav izdevies izaudzēt šīs aļģes laboratorijā.

Kaut arī šīs aļģes ir ļoti “dzīvīgas”, tās tomēr ir sastopamas vien pāris nedēļas gadā. Brīdī, kad gaiss atkal atdziest, sniegs ieņem savu dabīgo krāsu – baltu.

2 komentāri