Komentāri

Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē atklāta unikāla meteorītu izstāde! Līdz 7. maijam pirmoreiz Baltijā tik plašā apjomā apskatāmi agrāk neredzēti, unikāli kosmiskas izcelsmes eksponāti no dažādām pasaules valstīm. Tostarp – arī Mēness gabaliņš!

76 meteorītu fragmenti no trīs dažādām kolekcijām – Latvijas Universitātes Zinātnes un tehnikas muzeja, biedrības Meteorīti.lv, Teo.lv un Latvijas Meteorītu centra.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Ivars Šmelds
VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs

Viens no interesantākajiem varētu būt šis – Mēness akmens! Tas nav tas dārgakmens, kas kādreiz nesot laimi vai nelaimi, bet tas patiešām ir gabaliņš no Mēness!

Šo akmeni nav atveduši ASV kosmonauti. Tas uz Zemes ir nonācis līdzīgi kā citi meteorīti – pēc, iespējams, miljoniem gadu ilgas klīšanas pa Kosmosu. Šmelds pret šo pavisam nelielo Mēness daļiņu izjūt tādu bijību, ka tam pat nav pieskāries. Taču šis nav vienīgais vizuāli īpatnējais eksemplārs, ko iespējams skatīt “debesu akmeņu” ekspozīcijā.

Foto

Irbenē apskatāms arī lielākais no Latvijā esošajiem meteorītu gabaliem! To pacelt pa spēkam ir tikai stiprākajiem vīriem.

No Latvijā nokritušiem meteorītiem izstādē var apskatīt Līksnas meteorītu.

Pētnieki stāsta, ka visvienkāršāk atrast meteorītu ir Antarktīdā vai tuksnesī. Lai arī daži no meteorītiem ir pārsteidzoši krāšņi, reizēm dzīvām būtnēm saskarsme ar šiem objektiem ir beigusies bēdīgi.

Ivars Šmelds
VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs

Līdz šim nav zināmi pārbaudīti gadījumi, kad kāds būtu nosists. Ir zināms gadījums, ka viena govs ir nosista pa visiem laikiem, kā arī viens suns. Tāpēc arī astronomi pēta debess ķermeņus – ja kaut kas tāds nāk virsū Zemei, tad tas jau ir bīstams stāsts.

Radioastronomijas centra vadošais pētnieks, profesors Juris Zariņš teic, ka ar šo izstādi centrs galvenokārt vēlas piesaistīt jaunu cilvēku uzmanību.

Juris Žagars
profesors, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks

Lai te brauc skolnieki, jauni cilvēki, kuriem tādā veidā var rasties interese par Kosmosa lietām, par astronomiju, kas īstenībā ir ārkārtīgi interesanta!

Ar radioteleskopu palīdzību pētnieki ar spēj saskatīt Kosmosa tālākos un senākos nostūrus.

Juris Žagars
profesors, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks

Tā ir reizē kā laika mašīna, jo tas, ko mēs tagad redzam 10 miljardu gaismas gadu attālumā, mēs to redzam, kāds tas bija pirms 10 miljardiem gadu. Mēs varam ieskatīties ārkārtīgi tādā pagātnē, ko savādāk nevaram!

Arī Latvijas pētnieki strādā pie tā, lai kopīgi ar citu valstu kolēģiem spētu prognozēt dažādu debess ķermeņu tuvošanos un nākotnē spētu novērst sadursmes, izvairoties no civilizācijas bojāejas.

Gatis Gaigals
Radioelektronikas institūta radioelektronikas un satelīttehnoloģiju nodaļas vadītājs

Institūtā strādā pie tehnoloģijām, lai to novērstu. Tuvināsim cilvēci momentam, kad mūsu rokās būs tehnoloģijas, ar kuru palīdzību mēs varam novērst šādas katastrofas.

Lai arī meteorītu sadursmes ar Zemi notiek ārkārtīgi reti, ja zinātnieki neseko potenciāli bīstamiem objektiem, nav zināms, kad šāda sadursme varētu notikt.

Ivars Šmelds
VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs

Kamēr viņi vēl nav nokrituši, tās ir tās tautā saucamās krītošās zvaigznes. Astronomi viņas sauc par meteoriem, kas atstāj tās spīdošās švīkas. Tad mums atliek tikai vēlēties. Bet, ja tā zvaigzne uzkrīt virsū, tad nav labi!

Lasi vēl