Covid-19: Latvijas zinātnieki starptautiskajos projektos cīnās pret vīrusu

Pievienot komentāru
Covid-19: Latvijas zinātnieki starptautiskajos projektos cīnās pret vīrusu
EKRĀNUZŅĒNUMS

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti ir iesaistījušies starptautiskajos zinātnes projektos cīņai pret Covid-19 pandēmiju, izstrādājot inovatīvus risinājumus plaušu ventilatoriem un sejas maskām. Savukārt Latvijas Universitāte (LU) piedāvā savus superdatorus – ar skaitļošanu meklējot medikamentus vīrusa izskaušanai. Tikmēr Stradiņa universitāte (RSU) pašmāju mediķu izglītošanai radījusi klepus simulatoru, lai vizuāli parādītu infekcijas izplatības perimetru.

Skaņa medicīnas simulatorā imitē koronavīrusa radītās elpceļu problēmas. Tagad Stradiņa universitātes speciālisti klāt vēl pievienojuši tehnoloģiju, kad simulators klepošanas laikā izdala luminiscējošu šķidrumu. Pēc tam ar īpašu gaismu var redzēt, cik daudz visapkārt inficētie pilieni izplatījušies.

“Mēs esam ņēmuši vērā fizioloģiska klepus īpašības, plūsmas ātrumu, spiedienu, ar kādu klepus izplatās, un tad šajā plūsmā ieliekam luminiscējošas daļiņas, lai noteiktu, cik tad tālu tās spēj aizlidot,” teic RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vecākais simulāciju instruktors Reinis Balmaks.

Un drošā distance, kā rāda universitātes eksperiments, tiešām arī ir divi metri. Turklāt pierādīts, cik svarīgi ir, ka tieši inficētais cilvēks, kā šajā gadījumā medicīniskā mulāža, uzvelk aizsargmasku.

“Kad nav uzlikta maska, daļiņas izplatās daudz tālāk. Kad sejas maska ir uzlikta, vismaz lielās daļiņas neizplatās gandrīz nemaz,” skaidro RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vecākais simulāciju instruktors.

Proti, infekciozie šķidrumi tiek apturēti un paliek uz saslimušā cilvēka deguna, mutes un zoda. Taču veselajiem cilvēkiem masku nēsāšana gan esot mazefektīva, atkārtoti uzsver Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā.

“Ja mēs velkam maskas sabiedrībā, tad tas būtu jāda pareizi, bet diemžēl liela daļa lieto maskas nepareizi. Tā aizskar ar plaukstām, liek kabatā, vēl atkal. Šī aizsardzība ir mānīga. Tās parastās aizsargmaskas jau nepasargās no infekcijas uzņemšana. Šajā simulācijā tā maska domāta cilvēkam, kuram jau ir elpceļu simptomi,” norāda RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore Ieva Šlēziņa.

Kopumā šādi simulatori un mulāžas, kuros var ieprogrammēt vairākus simtus dažādu slimību, veikt sarežģītas ķirurģiskas operācijas un pat pieņemt dzemdības, medicīnas izglītībā spēlē arvien lielāku lomu. Pēc universitātes beigšanas jaunie medicīnas darbinieki ir daudz sagatavotāki darbam ar īstiem pacientiem.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā