Komentāri
Viedtālruņu paaudze. Kā viedierīces ir mainījušas un vēl mainīs sabiedrību?
Foto: Pixabay.com

Kā teju 20 gadu laikā, kopš radīts ”gudrais telefons”, ir mainījusies cilvēku ikdiena un kādas vēl pārmaiņas prognozē zinātnieki?

Pirmais par telefona un skaitļošanas ierīces apvienošanu jau 20. gadsimta sākumā esot aizdomājies Nikolā Tesla – ģeniālais izgudrotājs, kurš, visticamāk, pat nenojauta, kādu revolūciju sabiedrībā daudzus gadus vēlāk radīs šāda veida tehnoloģija, ko šodien dēvējam par viedtālruni.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēc ”eMarketer” aplēsēm, 2017.gada nogalē pasaulē būs jau 2,4 miljardi viedtālruņu lietotāju. Latvijā šos tālruņus lieto jau aptuveni 62% iedzīvotāju, liecina ”Kantar TNS” dati. To popularitātes pieaugumu apstiprina arī mobilo sakaru operatora BITE Latvija dati – viedtālruni ikdienā izmanto katrs otrais uzņēmuma klients. Gan šie, gan vēl daudzi citi dati norāda uz to, ka šo ierīču loma cilvēku ikdienā aizvien palielinās.

”Cilvēki vienmēr ir tiekušies padarīt lietas sev apkārt racionālākas, un viedtālruņu stabilā ienākšana mūsu dzīvē minēto tikai apliecina. Principā visas funkcijas, ko nodrošina viedtālrunis, bija paveicamas arī pirms tam, tikai citādākā veidā – kontakti glabājās pierakstu grāmatiņās, informācija – bibliotēkās, filmas skatījāmies televizorā, bet mūziku atskaņojām ar  magnetafona palīdzību,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Mainās cilvēku atmiņa un domāšanas veids

Nemitīga iespēja piekļūt informācijai caur dažādām meklētājprogrammām, piemēram, ”Google”, maina veidu, kā smadzenes uztver un apstrādā informāciju. Piemēram, žurnāla ”Science” autori secinājuši, ka ierīces, kurām ir piekļuve internetam, kļūst par cilvēka ”ārējās atmiņas” avotu, tāpēc zināt, atcerēties to vai citu informāciju vairs nav vitālas nepieciešamības – svarīgāk ir zināt, kur to atrast. Savā ziņā šī prasme attīstījās līdz ar faktu, ka informācijas telpa turpina paplašināties.

Pēc kiberantropoloģes Emberas Keisas domām, nākotnē būs svarīgi nevis atcerēties, bet gan elastīgi uztvert un sintezēt informāciju no dažādiem ārējiem kanāliem, lai pieņemtu savlaicīgus lēmumus.

Selfiju fenomens

Selfiju jeb pašbilžu fenomena pamatā ir viedtālruņos integrētās fotokameras, kuru izšķirtspēja un kvalitāte nemitīgi tiek uzlabota. Ne mazāk svarīgs faktors ir tas, ka viedtālruņi nodrošina tūlītēju iespēju dalīties ar fotogrāfiju sociālajos tīklos vai citās saziņas aplikācijās.

Tiesa, zinātnieki joprojām lauž šķēpus par selfiju ietekmi uz cilvēkiem un sabiedrību kopumā. Vieni norāda, ka šīs bildes rada privātuma riskus, var veicināt atkarību no fotografēšanās un pat apdraudēt dzīvību, ja, izvēloties to uzņemšanas vietu un veidu, netiek izsvērti visi drošības aspekti. Savukārt citi apgalvo, ka regulāra dalīšanās ar selfijiem draugu lokā padara cilvēkus laimīgākus.

Mazāk zvanām, vairāk rakstām

Interesanti, ka, neskatoties uz to, ka mobilo tālruņu īpatsvars palielinās, zvanu skaits un ilgums samazinās. Tajā pašā laikā pieaug rakstītās komunikācijas apjoms, izmantojot e-pastus, mobilās aplikācijas ”WhatsApp”, ”Facebook Messenger” u.tml. To apliecina arī nemitīgi pieaugošais interneta lietojums. Piemēram, saskaņā ar BITES datiem 2016.gada nogalē vidējais interneta patēriņš mobilajā telefonā bija 2,5GB uz vienu lietotāju. Taču 2017.gada jūlijā tas sasniedza jau 3,4GB, un tendence liecina, ka šis apjoms turpinās strauji augt.

Nav šaubu, ka savu misiju – padarīt cilvēku ikdienu ērtāku – viedtālruņi ir izpildījuši. Tajā pašā laikā tie ir veicinājuši citas tendences, secina sociālantropologs. Piemēram, līdztekus iespējai sazināties 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, viedtālruņi ir radījuši jaunu cilvēku uzvedības modeli – iespēju nekontaktēties, piemēram, esot sabiedrībā demonstratīvi veltīt uzmanību ierīcei, tādējādi signalizējot, ka kontaktēšanās šajā brīdī nav vēlama.

Skaidras naudas aprite samazinās

Maksājumi ir viena lietām, ko tehnoloģiju attīstība ietekmē visvairāk. Piemēram, NFC (Near Field Communication) tehnoloģija, kas nodrošina bezkontakta maksājumus, ir iekļauta gandrīz visos jaunajos viedtālruņu modeļos, piemēram ”Apple Pay” un ”Google Wallet”.

Viedierīces ”nogalina” citas tehnoloģijas

Attīstoties tehnoloģijām, aizvien tika pareģots, ka kāda cita tehnoloģija, cits informācijas resurss pārstās eksistēt, piemēram, kino aizstās grāmatas, bet televīzija – kino. Jāteic, pieprasījums pēc grāmatām un kino joprojām ir augsts, kamēr mp3 atskaņotāju, video kameru un vēl dažu tehnoloģiju pieprasījums, ņemot vērā viedtālruņu plašo funkcionalitāti, ir būtiski samazinājies. Pastāv pat uzskats, ka, pateicoties satura pieejamībai internetā, viedtālruņi nopietni apdraud arī televīzijas pastāvēšanu tās klasiskajā formā, kas nākotnē varētu radīt nopietnas galvassāpes reklāmdevējiem.

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

Vasaru pārsvarā pavadīji siltās zeķēs, vērojot lietus lāses aiz loga, vai arī gluži pretēji – aktīvi sportojot brīvā dabā, pa vidu daudziem koncertiem un festivāliem? Godīgi aizpildi šo testu un skaties – vai mēs spēsim uzminēt, kāda patiesībā bija Tava vasara!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā 2

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl