Vai tapis jauns folkloras žanrs? Pētnieki sākuši pētīt interneta mīmus

4 komentāri

It kā vienkārši jautra bildīte un kāds ironijas pilns uzraksts, kas veido tā dēvēto mīmu. Taču izrādās, ka minētie attēli ar uzrakstiem saista pētnieku uzmanību visnopietnākajā veidā.

Piemēram, analizējot studentu mīmus, iespējams uzzināt studentu dzīves aspektus, kas nekādi citādi neatklājas.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektore Rūta Muktupāvela akcentē, ka mīmi ir pētāmi līdzvērtīgi jebkuram citam folkloras žanram. Rektore pētīja mīmus, kas radīti studentu vidē. Tie ataino dažādas ikdienu norises un problēmas, ar ko saskaras studenti.

Rūta Muktupāvela apkopojusi daudzus mīmus par visdažādākajām tēmām. Rektore norāda, ka mīmi ir krietni vairāk nekā smieklīgas bildītes. Tie var sniegt unikālu informāciju par studentiem.

“Analizējot studējošo veidotos mīmus, atklājās, ka tie spēj sniegt tādu informāciju, kas netiek artikulēta augstskolas kvalitātes novērtējumā, aptaujās vai studentu nepastarpinātā komunikācijā ar akadēmijas personālu,” saka LKA rektore Muktupāvela.

Par mīmu var kļūt teju jebkurš vizuāls attēls, tostarp arī “900 sekunžu” sižeta dalībnieks. Kāds baltais zaķis sākotnēji bija “900 sekundes” žurnālistes Natālijas Valdnieces sižeta varonis. Vēlāk tas kļuva par mīmu kā šā gada zaļās ziemas upuris.

Foto: EKRĀNUZŅĒMUMS

Folklorists Guntis Pakalns ir viens Latvijas Universitātes (LU) pētniekiem, kura interesi piesaistījusi interneta vide, tostarp arī mīmi. Guntis Pakalns ieinteresējies par Ziemassvētku mīmiem, kuros bieži vien ir attēloti visai nežēlīgi sižeti. Pētnieka skatījumā, šādā veidā cilvēki atbrīvojas no svētku radītā stresa.

“Acīmredzot cilvēkiem tas ir vajadzīgs, fakti paliek, teorijas mainās. Ir visa tā stresa pārvarēšana, kad ir par daudz cukurūdens, tad prasās kāds kaut kas kreptīgāks, sāļš gurķītis. Vienkārši cilvēki ar tām bildītēm atjauno līdzsvaru,” uzskata latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.

Mīmi, līdzīgi anekdotēm, var daudz ko liecināt par laiku, kad tie ir radīti, un par cilvēku tā brīža noskaņojumu. Taču ne vienmēr pētnieks piebilst, ka joks dažkārt tiešām ir tikai joks.