Rīgā testē unikālu autonomās biškopības risinājumu

Komentāri

Bišu dravā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā šobrīd tiek testēts unikāls autonomās biškopības risinājums. Tas nākotnē palīdzēs biškopjiem attālināti novērot savas bišu saimes, tādējādi taupot laiku un resursus.

Šajā projektā bitenieks ar informācijas tehnoloģiju ekspertu strādā roku rokā. Katrs ir profesionālis savā jomā, taču kopā viņi rod risinājumu tam, kā biškopjiem atvieglot dzīvi, ļaujot sekot līdzi bitēm attālināti.

Bišu dravas parasti izvietotas tālu – tas ir laiks un nauda, lai bišu saimes regulāri apraudzītu. Bet biškopības specifika to prasa. Turklāt attālums neļauj tūdaļ reaģēt dažādās krīzes situācijās. Tāpat šīs fiziskās apskates bites traucē, un stress var ietekmēt ražīgumu. Ja modernās tehnoloģijas nenāk talkā, tad biteniekam ir jābūt klāt un jāapskata katrs rāmītis.

Jānis Vainovskis
biškopis

Pašreiz biškopības nozare ir tādā stagnējošā stāvoklī, kad jaunākās inovācijas netiek izmantotas.

Tādēļ nolemts ko darīt lietas labā. Patlaban tiek testēts unikāls autonomās biškopības risinājums, kas ļauj jau šobrīd biškopim Vainovskim atrasties savās mājās Brocēnu novadā un tiešsaistē reālā laikā sekot līdzi viņa bitēm galvaspilsētā. Eksperiments tikko kā sākts un vēl jāpapildina. Stropā jau ir svara un temperatūras sensori. LNT Ziņas ieradās brīdī, kad to papildināja ar mitruma sensoriem.

Viesturs Šeļmanovs-Plešs
IT speciālists, SIA “Mazzy” vadītājs

Tad, kad ziedēja liepas, mēs pēc datiem “onlainā” redzam, ka tas svars pieaug acīmredzami, un, ja tas bitenieks ko tādu ierauga, tad viņš zina, ka strops būs pilns, pienesums nebūs, līnija izbeigsies, jo bitēm fiziski nebūs, kur to medu likt. Tad viņš lec mašīnā un liek nākošos stāvus virsū, lai viņas turpina to medu vākt.

Latviešu zinātnieki mēģina būt celmlauži un pirmie pasauli pārsteigt ar saviem atklājumiem. Projektā, kuru īsteno Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Interneta asociācijas un citi šīs nozares eksperti, paredzētas vēl daudzas inovācijas. Vēl dravā tiks uzstādīta meteostacija, videonovērošanas kameras un saules paneļi.

“Protams, mums ir perspektīva – tā kā mums vācās daudz datu, mēs tiem plānojam uzlikt virsū mākslīgo intelektu, lai lēmumus, ko biškopji pieņem paši, varētu iestrādāt algoritmu veidā, ka viņam iznāk paziņojums – ka situācija ir šāda un jārīkojas tā,” turpina informācijas tehnoloģiju eksperts.

Eksperimentā vēlāk iesaistīs arī lielāku bišu dravu skaitu, lai tiktu pārklāta visa Latvijas teritorija. Projekts noslēgsies pēc diviem gadiem.

Lasi vēl