Leģendārā ”Minox” fotokamera joprojām ir kolekcionāru iekārota

2 komentāri
Leģendārā ”Minox” fotokamera joprojām ir kolekcionāru iekārota
Foto: Danuta Juste/TV3 Ziņas

”VEF” ražotā foto minikamera ”Minox” nepārspīlējot ir dēvējama par sava laika tehnikas brīnumu. Tā 20. gadsimta 30. gados, nozīmīgāk nekā jebkas cits, apliecināja Latvijas valsts industriālo potenciālu. Kamera sver nieka 125 gramus un ir tik maza, ka bieži vien tiek salīdzināta ar šķiltavām. 

Unikāli ir tas, ka kamerai nav uzvilkšanas pogas – atverot apvalku, slēdzis uzvelkas automātiski, un filma pārvietojas pati, uzstādot jaunu kadru. Šajā mazajā kamerā var ievietot 50 kadru fotofilmu. Tomēr ievērības cienīgas ir ne vien kameras tehnoloģiskās inovācijas, bet arī dizains, par kura piederību aizvien savā starpā ķīvējas latvieši un igauņi.

“Kāpēc mēs viņu atceramies vēl šodien, tāpēc, ka viņa bija, kā mūsdienās saka, lietotājam draudzīga kamera. Tas bija pārdomāts dizains. Kas vēl svarīgi – ”Minox”nebija tikai kamera. Tā bija vesela pasaule. Mūsdienās mēs teiktu, ka ”Minox” bija vesels zīmols. Tā bija kamera, tas bija viss nepieciešamais ap kameru – neliels statīvs, speciāli dizainēta aploksne, kur glabāt filmiņu, gan arī visi pārējie nepieciešamie aksesuāri. Neapšaubāmi, tas ir viens no pasaulē zināmākajiem, es teiktu, Latvijā ražotajiem dizaina priekšmetiem. Tā atkal ir sacensība ar igauņiem, jo viņi savā dizaina vēsturē min ”Minox” kā savu dizaina piemēru un lepojas ar to,” norāda arhitektūras un dizaina kritiķe Kristīne Budže.

Leģendāro fotokameru radījis Rīgā dzimušais, bet vēlāk Igaunijā dzīvojošais izgudrotājs Valters Caps. Viņa talants atklājies jau 20 gadu vecumā, kad jauneklis reģistrēja savu pirmo patentu – īpašu nazi fotopapīra griešanai. Jau visai drīz viņam dzima ideja par šķietami neprātīgo, unikālo tehnikas produktu – miniatūro fotoaparātu. Tomēr sapni pārvērst realitātē nebija tik viegli. Igaunijā, kur tobrīd dzīvoja Caps un viņa paziņa Jirgenss, kurš bija uzņēmies jaunā tehnoloģijas brīnuma virzīšanu tirgū, ražotājus atrast neizdevās, bet vācu koncerns “Agfa” jauno zinātnieku ignorēja. Lieki zaudējot laiku un resursus, parādījās arī izmisums. Bet tad Jirgenss iepazinās ar “VEF” pārstāvi.

Fotogrāfijas muzeja arhivārs Sandis Zaķis stāsta: “Interesanti, ka tā tikšanās nebija nemaz tik viegla, kā varētu šķist. Jirgenss ar Capu atbrauca uz Rīgu. Viņiem līdzi bija prototips, tas koka modelītis, rasējumi, arī fotogrāfijas, bet “VEF” pārstāvji ar pašu direktoru Vītolu priekšgalā nav īpaši pārliecināti, kā tik maza fotokamera var uzņemt tik kvalitatīvus fotouzņēmumus.”

Kad aparātu “VEF” vadībai nodemonstrēja darbībā, ceļš beidzot bija vaļā.

Foto: Danuta Juste/TV3 Ziņas

Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks stāsta: “”VEFs” bija tik moderna un unikāla…Tur bija augsta līmeņa inženieru tehniskais personāls, kas spēja to radīt. Tas, ka direktors Jāzeps Vītols uzdrošinājās kaut ko tādu uzsākt, un ka viņš guva atbalstu, un ka, varētu teikt ļoti īsā laikā, nepilnu divu gadu laikā tapa šī unikālā kamera. Tā bija sensācija fotorūpniecībā!”

”Minox” izveidē iesaistījās apmēram simts darbinieku, kuri slepenības dēļ bieži vien paši nemaz nezināja, pie kāda projekta strādā. Teju visas fotokameras detaļas izgatavoja uz vietas, tikai optiskos stiklus un fotofilmas ieveda no Vācijas. Logo kompozīciju bija izdomājis pats Valters Caps, bet mēļo, ka to pilnveidoja Ādolfs Irbītis, kurš pazīstams arī kā desmitiem “VEF” ražoto radioaparātu modeļu dizaina autors un lidmašīnu konstruktora Kārļa Irbīša brālis. Fotokameru pārdošanai sāka ražot 1938.gadā. Un tā ātri vien guva popularitāti pat par spīti augstajai cenai – 248 latiem.

Zaķis stāsta: “Tā ir tikai pati fotokamera. Līdzi vēl nāca priekšmeti, kurus varēja nopirkt atsevišķi, kā piemēram, palielināmais un attīstīšanas bunkurs. Tā visa kopējā summa bija stipri lielāka nekā 248 lati, ja pircējs gribēja iegādāties visu komplektu. Teiksim tā, vidējam latvietim nebija pa kabatai šāda prece.”

Foto: Danuta Juste/TV3 Ziņas

Ar marķējumu “Made in Latvia” tam’ gan bija lemts būt pārdošanā vien divus gadus. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā uz kamerām jau gravēja uzrakstu ”Made in USSR”. Taču vēl pēc diviem gadiem ražošana tika pārtraukta vispār, un visas iekārtas un dokumentācija izvesta uz Vāciju. It kā…

Korsaks skaidro: “Tad, kad vācieši atkāpās, latviešu meistars Herberts Šmits un Edvīns Straujais noslēpa detaļas “VEFā” zem grīdas. 1993. gadā, kad “VEFu” sāka ārdīt, tad strādnieki nejauši atrada šīs detaļas, un tad tika nodibināta komisija, kurā iekļāva arī mani. No šīm detaļām izgatavoja vairākus ”Minox”, jo vecie darbinieki vēl bija dzīvi un arī sastādīja vairākus komplektus, lai parādītu, cik sīkas ir šīs detaļas.”

Viens no šādiem komplektiem šodien papildina Fotogrāfijas muzeja ekspozīciju. Arī pēckara padomju Latvijā ir bijuši centieni atjaunot ”Minox” ražošanu, taču vietējo industrijas vadītāju iniciatīva Maskavas birokrātu kabinetos pazuda tulkojumā.

Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maija Dudareva min: “Iespējams, tādēļ, ka kara laikā ražoja preces kara vajadzībām, “VEFs” bija saistīts ar sakaru līdzekļu ražošanu, un kamera, iespējams, nešķita tik svarīga.”

Foto: Danuta Juste/TV3 Ziņas

Savukārt savu ceļu pie patērētājiem ”Minox” atkal atrada Vācijā, kur pēc Otrā pasaules kara – 1948.gadā atsāka tā ražošanu. Uz Capa izgudrojuma bāzes radītu, bet vairākkārt uzlabotu miniatūru fotoaparātu ražošanu turpināja līdz pat 2012.gadam, kad beidzot digitālās fotogrāfijas uzvaras gājiens ”Minox” kameru padarīja interesantu vairs tikai kolekcionāriem.

“Bija diezgan liels pārsteigums, ka tā sabiedrība ir pietiekami liela, ļoti daudzus var atrast ”Flickr”, kur viņi arī savā starpā komunicē. Tā grupa ir tiešām pietiekami liela un pietiekami spēcīga. Arī interese izmantot šīs kameras ir liela,” bilst Dudareva.

Savukārt Korsaks stāsta: “Kad uznāca krīze, daudzi savas kameras pa lētu naudu pārdeva. Piemēram, tāda ar gravējumu ”Made in USSR” kādu pusotru tūkstoti dolāru varētu maksāt.”

Kaut arī ”Minox” sen vairs nav tā lieta, ko, kā pats Caps mēdza teikt, nav iespējams aizmirst mājās, tas aizvien ir pasaulē pazīstamākais, un šis nu ir strīdīgs jautājums – Latvijā radīta vai arī Igaunijā radīta, bet Latvijā ražots, dizaina piemērs.