Latvijā kurjerdienestu vārdā uzdarbojas krāpnieki

1 komentārs

Latvijā uzdarbojas noziedznieki, kuri izkrāpj norēķinu karšu datus, imitējot populārus kurjerdienestu uzņēmumus. Cilvēkiem, kuri internetā vēlas pārdot preces, krāpnieki lūdz aizpildīt viltotas ”DPD Latvija” vai ”Omniva Latvija” mājaslapu kopijas, kurās ievadot maksājuma karšu datus, nauda nonāk krāpnieku rokās. Līdz šim policijā saņemti vairāk nekā 240 ziņojumi par šādiem gadījumiem.

Latvijā uzdarbojas krāpnieki, kas uzdodas par preču piegādes uzņēmumu pārstāvjiem. Upuriem izkrāptās summas – no pāris simtiem līdz pat tūkstošiem eiro.

Valsts policija noskaidrojusi, ka šīs shēmas organizē Krievijas un Ukrainas noziedzīgo grupējumu pārstāvji, bet par upuriem visbiežāk krīt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji.

Krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās, piemēram, ”ss.lv” vai ”reklama.lv”, ir izvietojuši savas preces pārdošanai. Noziedznieki vēršas ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus. Sarakstes laikā iedzīvotājiem nosūta viltus interneta saites, kas vizuāli atgādina ”DPD Latvija” vai ”Omniva Latvija” interneta mājaslapu.

“Links vizuāli atgādina gan ar logo, noformējumu, oriģinālo mājaslapu, tajā ievieto pikšķerēšanai nepieciešamie lauki, proti – prasa ievadīt personas vārdu uzvārdu, personas kodu, banku, maksāšanas līdzekļa numurus, nolūkā, it kā samaksāt par preci, tieši pa taisno, uz karti,” skaidro Valsts policijas pārstāvis Dmitrijs Homenko.

Cilvēki ievada karšu datus, kā arī CVV kodus, kas ļauj krāpniekiem par upura naudu ietgādāties pakalpojumus un preces internetā.  Izkrāptās summas parasti ir līdz 100, 150 eiro, retos gadījumos 200 eiro. Tomēr pēdējā laikā noziedznieku apetīte augusi, pieprasot “Smart ID” pieeju,  iztukšoti upuru krājkonti.

“Diemžēl, dažos gadījumos arī to naudu, kas bija atlikta, uzkrāta. Tie ir gadījumi, kuros ir vairāki tūkstoši eiro – divi, trīs līdz pieciem tūkstošiem eiro, ir arī tādi iesniegumi,” atklāj policijas pārstāvis.

Krāpnieki mēdz zvanīt no numuriem, kas uzrādās kā Lietuvā reģistrēti, tāpat ļaundari aktīvi izmanto virtuālos saziņas rīkus.

“Komunikācija pārsvarā notiek “Viber” un “WhatsApp” aplikācijās, bet tas neizslēdz, ka varētu pārmesties uz “Facebook Messenger” un citām platformām,” teic policijas pārstāvis.

Lai nepakļautu sevi riskam kļūt par krāpniecības upuri, Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem izpaužot personas datus, elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datus un citu personīga rakstura informāciju.

Savukārt IT drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” brīdina, ka gandrīz 10 000 Latvijas interneta lietotāju datus nozadzis  un nopludinājis “Emotet” vīruss. Nozagtie dati satur dažādu pakalpojumu saņemšanai un tīmekļa vietņu apmeklēšanai izmantotos lietotājvārdus un paroles.

Pēc noplūdušajiem datiem identificēti konkrētu iestāžu un uzņēmumu klienti. “Cert.lv” norāda, ka šīs iestādes un uzņēmumus informēs par lietotājiem, kuru dati ir noplūduši, lai tie varētu brīdināt klientus par nepieciešamību nomainīt paroles.