Latvijā internets pieejams 91% mājsaimniecību

0 Komentāru
Latvijā internets pieejams 91% mājsaimniecību
ANDRIY POPOV/SCANPIX

Latvijā internets pieejams 91,1% mājsaimniecību, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā 2020.gadā, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz ikgadējo iedzīvotāju aptauju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās.

Šogad, salīdzinot ar 2020. gadu, par 1,9 procentpunktiem pieaudzis arī mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams platjoslas internets. Ja 2020. gadā tas bija pieejams 87,6% mājsaimniecību, tad 2021. gadā – 89,5% mājsaimniecību. Visplašāk platjoslas internets pieejams Rīgas un Kurzemē – attiecīgi 91,7 un 90,1% mājsaimniecību, kamēr Latgalē – 84,3% mājsaimniecību. Pilsētās platjoslas internets pieejams 90,7%, bet laukos – 87,1% mājsaimniecību.

Par 2,8 procentpunktiem līdz 89,7% pieaudzis interneta regulāro lietotāju īpatsvars jeb iedzīvotāju īpatsvars, kuri lieto internetu vismaz reizi nedēļā. Lielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Rīgā (92,8%), bet mazākais – Latgalē (84,5%). Jauniešu vecuma grupā (16-24 gadi) internetu reizi nedēļā lieto 99%, 25-54 gadu vecumā grupā šis rādītājs ir 96,3%, bet 55-74 gadu vecumā grupā – 75,9%.

Sievietes un vīrieši internetu regulāri lieto vienlīdz bieži – 90% un 89,3%. Savukārt iedzīvotāji ar augstāko izglītību internetu regulāri lieto biežāk (98%) nekā iedzīvotāji ar vidējo (86%) vai pamatizglītību (88%).

Statistikas pārvaldē norādīja, ka populārākā ierīce, kurā tiek izmantots internets, ir viedtālrunis vai mobilais telefons – 2021.gadā 79% iedzīvotāju norādīja, ka izmanto šo ierīci interneta lietošanai, 50,2% izmantoja portatīvo jeb klēpjdatoru, bet stacionāro datoru interneta lietošanai izmantoja 36,3% iedzīvotāju.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 80,1% un 79,2% iedzīvotāju, bet ziņapmaiņas lietotnēs ziņas sūta 74,9% iedzīvotāju.

Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistību informāciju (attiecīgi 62,8% un 40,4%), bet vīrieši nedaudz biežāk nodarbojas ar preču vai pakalpojumu pārdošanu internetā (attiecīgi 13,9% un 12,9%). Ar veselību saistītas informācijas meklēšana parāda arī vislielākās atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem – to izmanto 55,6% pilsētās dzīvojošie un tikai 45,2% laukos dzīvojošie.

Jauniešu (16-24 gadi) populārākās aktivitātes internetā, salīdzinot ar 2020.gadu, nav mainījušās, un tās ir elektroniskā pasta lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un sociālo tīklu lietošana. Senioru (65-74 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē, internetbankas un elektroniskā pasta lietošana.

Šogad turpina pieaugt iedzīvotāju sadarbība ar valsts vai pašvaldību iestādēm, izmantojot internetu. Valsts vai pašvaldību iestāžu veidlapas tiešsaistē aizpilda 64,7% iedzīvotāju, un gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,3 procentpunktiem.

Valsts vai pašvaldību tīmekļa vietnes tiek izmantotas arī informācijas iegūšanai par iestādēm, piemēram, kontaktinformācija, darba laiks, kā arī, lai lejupielādētu veidlapas izdrukāšanai – šādas darbības veikuši attiecīgi 67,6% un 36,4% iedzīvotāju.

Covid-19 dēļ iedzīvotāji šogad biežāk iepērkas internetā, jo iepirkšanās klātienē bija ierobežota. Lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus, internetu izmanto 66,9% iedzīvotāju, un, salīdzinot ar 2020.gadu, šis rādītājs pieaudzis par 4,1 procentpunktu.

Visbiežāk iedzīvotāji internetā iegādājas apģērbus, apavus vai aksesuārus (61,1%), ēdienu piegādes no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (33,5%), datorus, planšetdatorus vai mobilos telefonus un to aksesuārus (29%), kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (28,8%).

Salīdzinot ar 2020.gadu, būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri internetā iegādājušies apģērbus, apavus vai aksesuārus – kāpums bijis par 15,7 procentpunktiem. Savukārt par 15,6 procentpunktiem pieaugusi ēdienu piegādē no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem, bet par 10,6 procentpunktiem – internetā no veikaliem vai ēdienu komplektu tirgotājiem.

Covid-19 ietekmējis biļešu tirdzniecību un izmitināšanas pakalpojumu iegādi internetā. Biļešu pirkšana internetā uz sporta pasākumiem samazinājusies no 7,4% 2020.gadā līdz 1,3% šogad, bet biļešu pirkšana uz kultūras vai citiem pasākumiem saruka no 32% līdz 2,5%. Personu īpatsvars, kuras internetā īrējušas naktsmītnes no uzņēmumiem, samazinājies no 14,7% līdz 5,9%, bet naktsmītņu īre no privātpersonām nokritās no 3,7% līdz 1,3%.

2021.gadā 48,4% iedzīvotāju norādīja, ka pirms personas datu sniegšanas internetā izlasīja privātuma politiku, 41,2% nevēlējās sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, bet 39,3% atteicās no savas personīgās informācijas izmantošanas reklāmas nolūkiem. Lietojot sociālos tīklus, 37,5% ierobežo piekļuvi savam profilam. Lielākā daļa (64,4%) iedzīvotāju zina, ka sīkdatnes (cookies) var tikt izmantotas, lai piedāvātu personalizētas reklāmas interneta lietotājiem, un 58,1% norādīja, ka tas viņus nedaudz uztrauc, bet 26,6% iedzīvotāju norādīja, ka ir mainījuši uzstādījumus interneta pārlūkprogrammā, lai ierobežotu sīkdatnes.

2021.gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par interneta “viltus ziņām”. Nedaudz vairāk par pusi (52%) interneta lietotāju norādīja, ka tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos ir sastapušies ar informāciju vai saturu, ko viņi uzskatīja par nepatiesu vai apšaubāmu. No tiem 40,8% norādīja, ka informācijas vai satura patiesību ir pārbaudījuši, bet lielākā daļa – 59,2% – to nedarīja. 88,5% no iedzīvotājiem, kuri veica informācijas vai satura patiesuma pārbaudi, šim nolūkam galvenokārt izmantoja citas tīmekļa vietnes, 37,5% norādīja, ka patiesuma noskaidrošanai reālajā dzīvē diskutējuši ar citiem, bet 20,8% sekoja interneta diskusijām par atrasto informāciju vai saturu.

Galvenais iemesls, kāpēc informācijas vai satura patiesuma pārbaude netika veikta, ir jau esošas zināšanas, ka informācija, saturs vai avots nav uzticams. Šādi norādīja 76,9% no iedzīvotājiem, kuri neveica informācija vai satura patiesuma pārbaudi. Savukārt 7,9% atzina, ka viņiem pietrūkst prasmju, lai pārbaudītu informācijas vai satura patiesumu.

Ikgadējā aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās veikta 2021. gada pirmajā pusgadā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tās mērķis bija iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par interneta lietošanu, un tajā aptaujāts 5561 iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

0 Komentāru