Kibernoziedznieki aktivizējas: iedzīvotāji tiek aicināti uzmanīties, izmantojot tiešsaistes saziņas rīkus

Pievienot komentāru
Kibernoziedznieki aktivizējas: iedzīvotāji tiek aicināti uzmanīties, izmantojot tiešsaistes saziņas rīkus
PA WIRE / PA IMAGES / SCANPIX

Laikā, kad gan darba sapulces, gan ģimeņu tikšanās notiek digitālajā vidē, sarosījušies kibernoziedznieki. Tiešsaistes rīkus izmantot ir diezgan ērti, bet jāzina arī par potenciāli bīstamajām niansēm. Hakeri var izmantot populāru videokonferenču lietotņu nosaukumus, lai lietotāju datoros ieperinātu savu programmatūru. Tāpat atklāts ir jautājums par datu drošību. Videokonferencēs nevajadzētu iztirzāt sensitīvu informāciju.

Kaspersky konstatējuši aptuveni 1300 datnes, kuru nosaukumi līdzinās “Zoom”, “Webex”, “Slack” un tamlīdzīgu slavenu lietotņu nosaukumiem. Paviršam vai neizglītotam lietotājam, viltus video konferenču programmas lejupielāde var beigties bēdīgi – datoram var piekļūt kibernoziedznieki.

Sensitīvas informācijas, piemēram, foto, zādzība, šantāža, izspiešana ir riski, kuriem sevi pakļauj neuzmanīgi lietotāji. Hakeri var pilnībā nobloķē datoru, pieprasīt izpirkuma naudu par atbloķēšanu. Latvijā pagaidām nav reģistrēts neviens gadījums, kad video konferenču lietotāji būtu kļuvuši par krāpnieku upuriem, taču modrību zaudēt nedrīkst.

“Neklikšķināt uz linkiem nevajadzīgi, censties pārbaudīt, jeb padomāt uz mirkli, pirms klikšķinat uz saitēm,” saka “CERT.LV” vadītāja vietnieks Varis Teivāns.

IT eksperts Kirils Solovjovs piedāvā vienkāršu veidu, kā atpazīt, vai virtuālās videokonferences adrese ir droša.

Bažas izskanējušas par populārās vietnes “Zoom” drošības riskiem. “Zoom” savulaik bija “caurums” sistēmā, pa kuru lietotāji varēja pieslēgties svešām sapulcēm, un rediģēt to dalībnieku sarakstus. Ažiotāžu radīja Boris Džonsona “Twitter” ieraksts, kurā redzams, ka britu valdība digitālā sanāksmē izmanto “Zoom”. Latvijas kibersargi uzskata, ka šī ažiotāža tikai padarīs konkrēto programmu drošāku.

“Ar šo lielo uzmanību šī kompānija bez maksas dabūjusi ļoti lielu skaitu  testētāju, kas visu laiku cenšas atrast drošības problēmas, un noteikti atradīs vēl! Produkts paliks tikai drošāks,” norāda Teivāns.

Digitālas tikšanās arī Latvijā veic politiķi, paši drošības eksperti, cilvēki, kuri pārrunā gan privātās dzīves nianses, komercnoslēpumus, un citu sensitīvu informāciju. Atklāts ir jautājums, vai varam pilnībā uzticēties digitālajām platformām.

“Jāsaprot, ka viņi visi – mākoņpakalpojumu produkti – ir kā trīsstūra komunikācija. Jūs vienmēr iesaistāt citas kompānijas infrastruktūru. Ja esat identificējis, ka pats neesat spējīgs uzturēt savu infrastruktūru, jāsamierinās, ka lietojat trešās puses infrastruktūru,” pauž “CERT.LV” pārstāvis.

Tīmeklī atrodamas daudzas legālas programmas, kas piedāvā pat 4K video attēla kvalitāti un ļoti labu skaņu, taču, kā likums, tie ir maksas produkti, tādēļ lielākā daļa lietotāju meklē bezmaksas alternatīvas, kuru skaits ar katru dienu pieaug, bet drošība mēdz pieklibot.