Ieguldīti 62 miljoni, bet daudzviet ātrgaitas interneta joprojām nav

2 komentāri

Platjoslas jeb ātrgaitas interneta tīkla izbūvē valsts ieguldījusi 62 miljonus eiro. Taču reālā atdeve no šiem optiskajiem kabeļiem esot maza, jo mājsaimniecībās reģionos joprojām nav pieejams ātrgaitas internets, – tā pēc revīzijas šonedēļ paziņoja Valsts Kontrole. Kad un vai vispār ļaudis laukos un mazpilsētās tiks pie ātra interneta?

Ar optisko šķiedru kabeļu ierakšanu zemē teju četru tūkstošu kilometru garumā ir izbūvēts platjoslas interneta maģistrālais tīkls no Rīgas līdz pilsētām un tālāk vidējais tīkls – no pilsētām uz pagastiem. Taču vairumā gadījumu iztrūkst paša galvenā – nav izbūvēti savienojošie posmi līdz galalietotājam – dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, iestādēm.

Vircavas pagasts ir viena no daudzajām lauku pašvaldībām, līdz kurienei izvilkti optiskie kabeļi. Pieslēguma punkts izveidots pagastmājā, taču ar to viss arī izbeidzas.

No šādiem skapjiem jeb optiskā interneta piekļuves punktiem, kādu Latvijā ir 299, reāli izmanto tikai 44. Vircavas un citās pašvaldībās uzskata – platjoslas interneta projekts esot izgāzies.

“Šeit komentāri ir lieki. Darīt darbu par 62 miljoniem, kur kastīte tagad stāv pagastā aizmugurē, kaut kādā telpā, tas nav nopietni. Ir tāds liels klusums jau astoto gadu. Paši nezinām, kāpēc mums ir jāsargā tā kaste. To mēs tiešām nezinām,” norāda Jelgavas novada Vircavas pagasta pārvaldes vadītāja Rita Borščevska.

Valsts kontrole kritizē Latvijas valsts radio un televīzijas centru, ka visi miljoni izlietoti tikai maģistrālajam un vidējam tīklam. Kopš 2012. gada esot vajadzējis jau nu tomēr rast iespēju par 62 miljoniem eiro izbūvēt kaut nelielu daļu gala savienojumu – līdz interneta patērētājiem.

“Mūsu ieskatā šīm aktivitātēm bija jābūt paralēli – veidojam vidējo jūdzi un paralēli atbalstām komersantus un mājsaimniecības, lai saņemtu šo pakalpojumu. Praktiski tas nenotika. Mūsu ieskatā tās bija jāsadala arī jau laikus sadalot ar pēdējo jūdzi,” norāda Valsts kontroles sektora vadītāja Ingrīda Kalniņa-Junga.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, kas atbildīgs par platjoslas interneta projektu, savu vainu nesaskata. Saka – viņiem jau sākotnēji nebija dots uzdevums izbūvēt optiku līdz katram gala lietotājam.

Bijis uzstādījums, cerība, ka optiskā interneta savienojumu līdz mājsaimniecībām izbūvēs interneta pakalpojumu operatori. Taču iedzīvotāju nelielā skaita un zemās maksātspējas dēļ uzņēmēji nav gatavi to darīt. Arī attālums no optiskā interneta piekļuves punkta esot šķērslis.

“Viņš tad izrēķina investīcijas. Ja tur ir 10 kilometri un viņam jāinvestē 30 000 vai 50 000, tad viņš nekad mūžā nedabūs abonēšanas maksā pie esošajiem tarifiem šo ieguldījumu atmaksu,” saka Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Un tā tas ir Vircavas pagasta aitkopjiem. Viņu saimniecība atrodas 10 kilometrus no optiskā interneta piekļuves skapja pagastmājā. Par absurdu te sauc valsts domāšanu par bargu naudu izvilkt kabeli līdz pagastmājai, neuztraucoties, ka neviens no pagasta 1430 iedzīvotājiem tā arī pie ātrā interneta netiek. Te nevarot paļauties pat uz mobilo internetu.

“Interneta pieslēgums ir diezgan slikts, raustas, nepienāk vienmērīgs signāls. Ir klienti, ka apgalvo – nevar mūs sazvanīt, ka neesam zonā vai uzrādās, ka esam atslēgti. Tad kāds jautājums par internetu. Ātrs internets būtu nepieciešams, jo mēs esam zemnieku saimniecība un vajadzīgs saziņai ar potenciālajiem klientiem,” skaidro Vircavas pagasta z/s ”Trejdeviņi Trešelnieki” saimniece Aija.

Par ātrgaitas interneta ieviešanu atbildīgie kā risinājumu iesaka daļu finansiālās nastas uzņemties pašvaldībām. Proti, attīstot autoceļu, ielu apgaismojuma vai kanalizācijas sistēmas, vienlaikus zemē varētu guldīt arī savienojošos optikas kabeļus līdz reālām mājām.

“Un nodrošināt to sazarojumu jau lokālā līmenī. Un tad jau, ja šāda investīcija ir veikta, pakalpojuma sniedzējs varētu nodrošināt internetu, un, apkopojot abonentu maksas, būtu jau plusā,” vērš uzmanību Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs.

“Es nesaprotu, kāpēc pašvaldībai tas būtu jādara. Tas ir visas valsts interesēs. Ja jau bija tāds projekts, mēs kaut ko gaidījām no tā projekta. Mums jau tā pašvaldībā ir citas rūpes. Un vēl par interneta ieviešanu atbildēt – nedomāju,” teic Jelgavas novada Vircavas pagasta pārvaldes vadītāja.

Valsts kontrole pārmet Satiksmes ministrijai, ka tā ilgstoši nav piedāvājusi atbilstošus risinājumus. Tagad gan ministrija meklēšot naudu Eiropas Savienības fondos vai iespēju pasmelt finansējumu no Covid-19 atveseļošanās fonda. Attālās lauku mājas gan varot necerēt uz platjoslas internetu.

“Par lauku teritorijām ir jādomā ne tikai kā lauku viensētām. Tur ir arī daudzdzīvokļu nami. Pievelkot šo ”pēdējās jūdzes” pieslēgumu šādam namam, mēs ar vienu pieslēgumu nosedzam vairāk nekā tikai vienu mājsaimniecību,” teic Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietnieks Normunds Egle.

Visu nākamo gadu vēl domās un meklēs risinājumus. Un tad jau būs pagājuši 10 gadi kopš pirmā ieraktā optiskā kabeļa. Tikmēr Valsts kontroli šokē, ka atbildīgais – Latvijas radio un televīzijas centrs nemaz neinteresējas par reālo atdevi no šī projekta, proti, neviens neuzskaita, cik mājsaimniecību vai organizāciju pieslēgtas ātrgaitas internetam.