Radikāļu apklusināšana, vai brutāla cenzūra? “Facebook” un “Twitter” skeptiķi meklē jaunas platformas

4 komentāri

Radikāļu apklusināšana, vai brutāla cenzūra? Internetā nerimst diskusijas par “Facebook” un “Twitter” rīcību, slēdzot politiķu un sazvērestības teoriju aktīvistu kontus. Iespējams, ka šie notikumi iekustinās jaunu digitālās migrācijas vilni, jo neapmierināti ir gan radikāļi, gan vārda brīvības cīnītāji. Kuriem jaunajiem soctīkliem šī varētu būt zelta stunda?

Šis gads sācies ar pamatīgu pavērsienu pasaules lielākajos soctīklos – gan “Twitter” gan “Facebook” apklusināja politiķus un radikāļus. Daži to sauc par cenzūru, citi – par nokavētu iespēju sakārtot digitālo sarunu laukumu, bet skaidrs, ka šis solis liks daļai lietotāju meklēt alternatīvus soctīklus, un, iespējams, esam lielas soctīklu migrācijas priekšā.

Kā zināms, pagrieziena punkts ir tieši Donalda Trampa apklusināšana “Twitter” un “Facebook”. Pašā prezidentūras izskaņā aizejošā ASV līdera izteikumi kļuva arvien radikālāki, līdz lielie soctīkli vienkārši pasaules lielvaras vadītājam aizvēra muti. Protestējot pret to, atbalstītāju daļa pārgāja uz soctīklu Parler, kas kļuva teju par galveno lietotni Trampa aktīvistu un sazvērestību teoriju piekritēju vidū, bet pēc Kapitolija ieņemšanas “Parler” uz laiku tika izslēgts no “Google Play” un “Appstore”.

“ASV kādu laiku darbojas “Parler”, kas ir bijusi vide šāda veida labējiem ekstrēmistiem, viņi dabiski aiziet prom, jo platformām ir nosacījumi, kurus, ar lielāku vai mazāku veiksmi, viņi ir skatījušies, lai cilvēki seko,” norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

“Parler” vadītājs ar ģimeni pat bija spiests slēpoties, jo esot saņēmis nāves draudus, tāpat kā citi uzņēmuma darbinieki. 21.janvārī ASV federālā tiesa noraidīja “Parler” prasību pret “Amazon” par lietotnes lietotnes “hostinga” pakalpojumu izbeigšanu, soctīkls aizvien ir paralizēts. “Parler” gan sola laboties, lai izravētu radikāļus un naida kūdītājus no savas lietotnes, jo uz spēles ir milzu investīcijas un bizness, kas līdz šim bija veiksmīgs.

“Ir laiks ieviest un izmantot algoritmus mūsu labā. Aizvien uzskatām, ka cilvēks nav vainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Bet, ja algoritmi varēs noteikt, ak regulāri tiek pārkāpti noteikumi, mēs būsim krietni proaktīvāki, jo šādām lietām nevajadzētu notikt,” sola “Parler” vadītājs Džons Meics.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā skaidro, ka pasaules ietekmīgāko soctīklu radītāji attapušies par vēlu, sākot regulēt saturu tikai tad, kad tas jau ir radīts un iemantojis plašu ažiotāžu. Stingrākas normas vajadzēja ieviest jau laikus.

“Ne viss ir pieļaujams, nevar aizlaist šo domu regulējumu. Sabiedrība ir sašķelta. Esam nokavējuši ar regulējumu – Eiropa, ASV. Un ceram, ka atradīsies veids, kā jauno publiskās debates vidi izlīdzināt, padarīt civilizētāku, kur pretējā viedokļa izteicējs uzreiz nav ienaidnieks, nav aplamājams,” pauž Sārts.

Politiķu un sabiedriski aktīvu kontu slēgšana “Facebook” un “Twitter” rada neizpratni ne tikai “trampistu” un radikāļu nometnē, bet arī liberālajā pusē, kas nosoda viedokļu un brīvās runas apspiešanu. IT nozarē lēš, ka šis ir dabīgs soctīklu attīstības posms, kas paver iespējas jauniem projektiem.

“Lietotājs sagaidīs vienādu politiku pret visiem, varam redzēt “Twitter” un “Facebook” politikas tika nošķirtas – politiski ietekmīgas personas ir atsevišķa politika uz saturu, pārējiem cita, kas jau ir skaidrs indikators, ka platforma pati par to domā. Tā migrācija ir dabiska, vide attīstās ļoti strauji. Tikai normāli, ka migrācija notiek,” saka “Cert.lv” pārstāvis Varis Teivāns.

Un tieši viedokļu dažādību, kā arī iespēju nepastarpināti pelnīt ar radīto saturu, kā savu trumpi steidz izmantot daudzi alternatīvie soctīklu projekti.

Piemēram, kā alternatīva “Facebook” un “YouTube” vairākos blogeru apskatos minēta lietotne “Minds”, ar saukli – “Pārņemiet kontroli pār savu sociālo mediju.” Publicējot sevis radītu saturu, foto, video, te ir iespēja pelnīt “tokenus”, digitālo valūtu, apejot starpniekus, tāpat solīts izvairīties no cenzūras.

Kopš 2010. gada darbojas, un pēdējā laikā lielāku popularitāti iemanto “Facebook” līdzinieks “Diaspora”, kas sola lielu viedokļu dažādību un ļauj reģistrēties arī cilvēkiem, neatklājot savu patieso identitāti. Kā alternatīvu “Twitter” apskatnieki bieži piemin decentralizēto soctīklu “Mastodon” ar 4,4 miljoniem lietotāju.