Aizsardzības ministrija sākusi izmēģināt dronu notriekšanas iekārtas

0 Komentāru
Aizsardzības ministrija sākusi izmēģināt dronu notriekšanas iekārtas
Ilustratīvs foto. (Foto: Pixabay.com)

Saeimas Aizsardzības komisija noskaitusies uz ierēdņiem, kuri jau vairāk nekā pusgadu esot “stiepuši gumiju” un nav sagatavojuši grozījumus likumdošanā, kas ļautu daudz stingrāk kontrolēt bezpilotu lidaparātus un vajadzības gadījumā tos arī notriekt. Droni pēdējā laikā kļuvuši plaši pieejami un rada dažādus apdraudējumus. Tos mēdzot izmantot, piemēram, spiegošanai, kā arī aizliegtu vielu piegādei cietumos. Kāda nākotne droniem Latvijā? 

Mūsdienās droši vien tikai retais kādreiz nav redzējis virs galvas, debesīs, lidināmies dronu – bezpilota lidaparātu, kuru visbiežāk izmanto filmēšanai un fotografēšanai.

Dronu tehnoloģijas attīstās zibens ātrumā, pieaug arī to popularitāte – un tas dažādām drošības iestādēm pamatoti raisa aizdomas, ka šos bezpilota lidaparātus arvien biežāk mēģinās izmantot arī noziedzīgiem mērķiem. Jau šobrīd Latvijā droni tiek izmantoti arī dažādām nelegālām darbībām, piemēram, Latvijas ieslodzījuma vietās ar tiem mēģina piegādāt neatļautas vielas un priekšmetus.

“Vienu brīdi šo uzlidojumu skaits bija pietiekami liels. Piegādā gan narkotikas, gan cita veida aizliegtos priekšmetus – mobilos telefonus, SIM kartes un tā tālāk. Tā ir pietiekami nopietna problēma, kura ar katru gadu būs aizvien nopietnāka,” apliecina Valsts ieslodzījumu lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Stivrenieks.

Virs cietuma lidojošus dronus notriekt šobrīd Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajām ieslodzījumu vietām neatļauj likums, jo tāds vienkārši vēl nav izveidots. Savukārt Aizsardzības ministrija jau paguvusi izveidot pati savu regulējumu, un dronus, kas lido virs militārajiem objektiem, tā drīkst neitralizēt. Šobrīd jau tiekot testētas īpaši bezpilota lidaparātu notriekšanai iegādātās iekārtas.

“Mēs dronus uztveram ne tikai kā spiegošanas, izlūkošanas un spēju testēšanas iekārtas, bet mēs tos arī uztveram kā uzbrukuma iekārtas, runa ir par dronu spietiem, kas ir, tā teikt, simtiem dronu, kuriem ir uzdots uzdevums kā lodēm lidot virsū cilvēkiem, un tas ir stāsts gan par militārajiem apstākļiem, gan arī par civilajiem, kādos masu pasākumos,” teic Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks (ZZS).

Saeimas Aizsardzības Komisijas vadītājs bija nikns, ka ministriju ierēdņi nav spējuši tikt galā ar pirms pusgada uzdotu mājasdarbu – izstrādāt “jumta” likumu jeb to, kā valstiski noteikt dronu izmantošanas ierobežošanu. “Nu ja mēs nonāksim līdz situācijai, ka arī pēc trešās reizes nekas netiks darīts, mēs varam paaicināt arī visu Ministru kabinetu,” norāda Saeimas aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Savukārt dronu lidinātajiem varētu uzlikt par pienākumu reģistrēt jebkuru lidojumu mobilā tālruņa aplikācijā. Tur arī varētu pieteikties atļaujas saņemšanai lidot vietās, kur vajadzīgs akcepts.

0 Komentāru