Brīdina par krāpšanu, kas izplatās “WhatsApp” un “Facebook”

1 komentārs
Brīdina par krāpšanu, kas izplatās “WhatsApp” un “Facebook”
REUTERS/ SCANPIX

Mobilajā aplikācijā “WhatsApp” un sociālajā tīklā “Facebook” tiek izplatīta virusāla krāpšana, brīdina “Kaspersky Lab”. 

Krāpnieciskajā shēmā “WhatsApp” un “Facebook” lietotājiem no personām, kas ir viņu draugu sarakstā, tiek izsūtītas ziņas par brīvbiļešu piešķiršanu.

“Ja dodaties uz attiecīgo vietni, varat izlasīt, par, teiksim, 500 brīvbiļetēm par godu Disnejlendas 110. jubilejai. Izskatās, ka gandrīz 300 jau ir izķertas, bet aptuveni 200 joprojām ir kārdinoši pieejamas. Turklāt lapa vai plīst no it kā citu lietotāju komentāriem, kas cits par citu dūšīgāk slavē Disnejlendu un publicē iegūto brīvbiļešu fotogrāfijas,” skaidro “Kaspersky Lab” pārstāve Irīna Borovaja.

Brīvbiļetes saņemšanas procedūra ir ļoti vienkārša – jāaizpilda īsa aptauja. Pēcāk jādalās šajā ziņā ar  saviem “WhatsApp” draugiem – lai to veiktu, vietnē pa rokai ir speciāla poga.

“Pēc tam tiek piedāvāts droši noklikšķināt vai pieskarties pogai “Saņemt biļetes”. Tomēr savādā kārtā nevis parādās biļetes, bet, visticamāk, tiekat novirzīts uz citu vietni, kas jūs nosūta uz trešo un no turienes uz ceturto un tā tālāk. Galu galā varat nonākt vietnē, kur tiek piedāvātas kādas apšaubāmas preces vai pakalpojumi. Parasti tiksiet novirzīts uz partnera vietni, lai viltotās Disnejlendas mērķlapas īpašnieki varētu saņemt samaksu par novirzītajiem apmeklētājiem,” stāsta Borovaja.

Kā norāda “Kaspersky Lab” pārstāve, šī shēma pašlaik ir ļoti izplatīta, un gandrīz katru dienu parādās jaunas viltus lapas. Ziņu sūtīšanai tiek izmantota mobilā aplikācija “WhatsApp” vai “Facebook”, un lietotāji iesaistās to izplatīšanā, kad, cerot saņemt brīvbiļetes, noklikšķina uz “Share”.

“Mēs esam novērojuši šādu ziņu izplatīšanu Disnejlendas, Legolandes, “Europa-Park”, “Air France”, “Singapore Airlines” un daudzu citu vārdā. Pašiem uzņēmumiem, protams, nav pilnīgi nekāda sakara ar šādām lapām – krāpnieki tikai izmanto slavenus zīmolus, lai ievilinātu ļaudis savās vietnēs. Piedevām neatkarīgi no tā, kuri zīmoli tiek izmantoti, visas fiktīvās tīmekļa vietnes izskatās līdzīgi, un parasti pat komentāru temati un komentētāju sejas ir vienas un tās pašas. Atšķiras tikai logotipi lapas augšpusē un dažas sīkas detaļas,” bilst Borovaja.

Vienlaikus “Kaspersky Lab” norāda, ka apmeklētāju novirzīšana uz partneru vietnēm nav vienīgā monetizācijas shēma.

“Var arī nosūtīt uz lapu, kur varat pierakstīties šaubīgā izplatīšanas sarakstā, vai varat nonākt ļaunprātīgā vietnē, vai arī lietotāju var reģistrēt mobilo sakaru operatora maksas pakalpojumu saņemšanai, par ko ļaundari nopelna procentus. Dažās mediju ziņās ir apgalvots, ka tad, kad lietotājs piespiež pogu “Saņemt biļetes”, notiek mēģinājums nozagt viņa personas datus, bet mums nav izdevies atveidot šādu notikumu gaitu,” skaidro Borovaja.

TOP komentāri

  • Lūkass Kļaviņš
    +2 +2 0

    Lūkass Kļaviņš

    Vajadzētu izstrādāt pret krāpšanas ierīci vai aplikāciju kas neļauj atsūtīt šādu viltu ziņas

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl