“Bērnībā gribēju kļūt par ārsti vai advokāti, bet tagad strādāju programmēšanas uzņēmumā!” Iedvesmas stāsts!

0 Komentāru
“Bērnībā gribēju kļūt par ārsti vai advokāti, bet tagad strādāju programmēšanas uzņēmumā!” Iedvesmas stāsts!
Foto no personīgā arhīva

Sievietes, kas darbojas IT jomā, Latvijā nebūt nav retums – lai arī šī nozare vairāk saistās kā “vīriešu lauciņš” daudzas sievietes pierāda pretējo! Portāls Skaties.lv piedāvā interviju ar IT jomas kompānijas Accenture darbinieci Agnesi Belousovu. Viņa savu karjeru uzņēmumā sāka kā programmētāja, bet tagad darbojas kā konsultante.

Agnese šobrīd strādā kā konsultante, bet savu karjeru sāka kā programmētāja.  Konsultants ir tas, kurš tiekas ar klientu un noskaidro, kāds risinājums klientam ir nepieciešams – kādas funkcijas tam jāveic un kā tam jāizskatās. Šī informācija tiek nodota programmētājiem. Funkcionālajam konsultantam jāspēj izprast katra klienta biznesa nianses, lai piedāvātu tādu risinājumu, kas ir piemērots tieši konkrētā klienta nozares specifikai un vajadzībām.

Kāds bija ceļš uz programmēšanu? Kāda izglītība jāiegūst un kādai pieredzei ir jābūt?

Bērnībā gribēju kļūt par ārsti vai advokāti. Tolaik programmēšana kā profesija vēl nebija plaši pazīstama. Šodien viss ir krietni mainījies, kad modernās tehnoloģijas un internets ir kļuvis par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Pat kārtīgs skolēns nespēj sevi iedomāties bez telefona vai planšetes. Es par programmēšanu kā profesiju uzzināju tikai pamatskolas beigās.

Man vienmēr ir patikušas eksaktās zinātnes, matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija. Svārstījos starp izvēli par labu matemātikai vai jurisprudencei. Skolas laikā bieži piedalījos matemātikas olimpiādēs ar labiem rezultātiem. Tā kā pēdējā vidusskolas klasē bija labi rezultāti matemātikas olimpiādē, kas garantēja uzņemšanu bez iestājeksāmeniem Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes datorikas nodaļā, domu par jurisprudenci vairs pat neapsvēru.

Pēc 1. kursa sāku strādāt LU par programmētāju, izstrādājām sistēmu universitātes iekšējām vajadzībām. Turpinājumā pārgāju strādāt par programmētāju IT uzņēmumā, tālāk sekoja IT analītiķa darbs bankā, kur paralēli programmēšanai sāku studēt grāmatvedību un finanšu auditu. Tagad gandrīz 10 gadus strādāju Accenture. Iesāku strādāt kā sistēmu analītiķis un laika gaitā kļuvu par funkcionālo konsultantu. Funkcionālajam konsultantam jāspēj izprast katra klienta biznesa nianses, lai piedāvātu tādu IT sistēmas risinājumu, kas spēj nodrošināt ne tikai šodienas biznesa prasības, bet arī būtu viegli pielāgojams nākotnes prasībām.

Vai lēmums par šo profesiju tika pieņemts apzināti vai arī tā bija nejaušību virkne?

Tā kā eksaktie priekšmeti mani vienmēr aizrāvuši, domāju, ka karjeras izvēle bijusi likumsakarīga, nevis nejauša. Ikdienā gan programmētāji, gan sistēmu analītiķi un funkcionālie konsultanti savā darbā saskaras ar dažādiem matemātikā un loģikā balstītiem procesiem un šajā ziņā mana interese par eksaktajām zinātnēm ir ļoti noderējusi. Kā jau iepriekš norādīju, mana nokļūšana LU Fizikas un matemātikas fakultātes datorikas nodaļā bija saistīta ar vidusskolas laikā gūtiem labiem panākumiem matemātikas olimpiādēs, kas arī loģiski noveda pie augstākās izglītības iegūšanas eksaktajās zinātnēs.

Kas ir grūtākie izaicinājumi šajā darbā? Ar ko būtu jārēķinās tiem, kas izvēlas šo profesiju?

Programmētāja ikdiena ļoti atkarīga no projektiem, pie kuriem strādā. Programmēšanā ir daudz dažādas programmēšanas valodas, gan dažāda tipa risinājumi un projekti. Katram programmētājam ir svarīgi atrast savu specializāciju, kurā tas varētu attīstīt savu karjeru.

Kopumā es varētu teikt, ka programmētāja darbs patiesībā nav nemaz tik tehnisks kā daudziem šķiet. Sākotnējā līmenī dominē tehniskais darbs, tomēr laika gaitā, kļūstot par analītiķi vai funkcionālo konsultantu, darbs kļūst ļoti radošs, un nemitīgi tiek radīti jauni risinājumi, kas uzlabo un atvieglo cilvēku dzīvi.

Foto!

Atkarībā no katra projekta, izaicinājumi ir atšķirīgi. Katru reizi uzdevums ir radīt klientam gatavu risinājumu, piemēram, lietotni vai spēli, kas strādā pareizi un bez kļūdām. Programmētāju darbs lielākoties notiek komandā un spēja sastrādāties ar citiem kolēģiem (t.sk. kolēģiem no citām valstīm, pat citiem kontinentiem ar pilnīgi atšķirīgu darba organizāciju un komunikācijas kultūru) ir ļoti būtiska veiksmīgai IT profesijas karjeras attīstībā. Tā ir brīnišķīga sajūta, kad kopā ar kolēģiem izdodas atrisināt kādu šķērsli un noteiktajā termiņā radīt iecerēto risinājumu.

Daudziem, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, ir priekšstats, ka programmētāji tikai sēž pie datora un vieni paši savā nodabā programmē. Patiesībā ir gluži pretēji – panākumu atslēga ir tieši darbs komandā un spēja veiksmīgi komunicēt ar klientu, lai izprastu viņa vajadzības un izskaidrotu klientam dažādus iespējamos risinājumus.

Programmētājiem jābūt apveltītiem ar vēlmi izdarīt darbus līdz galam un sasniegt rezultātu, nepadoties pie pirmajām grūtībām. Jāsaprot, ka ar vienu taustiņa pieskārienu nekas nenotiek. Tāpat kā celtnieks beidz darbu tikai tad, kad māja ir gatava un nodota ekspluatācijā, arī programmētājs nebeidz darbu pusceļā, bet tikai tad, kad risinājums ir pilnībā pabeigts, pārbaudīts un sagatavots klientam nepieciešamo uzdevumu veikšanai. Ar laiku programmētāja izaicinājums ir prast izdarīt arvien labāk un ātrāk, laikus paredzēt iespējamos šķēršļus un tos novērst.

Latvijā pastāv uzskats, ka programmēšana vairāk ir “vīriešu profesija”? Vai piekrītat šim stereotipam un vai ikdienā nākas saskarties ar cilvēku pārsteigumu?

Kopumā programmēšana nav vienīgā nozare, kurā sieviešu ir krietni mazāk. Arī citās jomās, kas balstās uz eksaktajām zinātnēm, piemēram, arhitektūrā ir krietni vairāk vīriešu. Tas ir tikai stereotips, ka programmēšana ir tikai vīriešu profesija. To redzu arī ikdienā – manas kolēģes ir tikpat spējīgas un zinošas, cik kolēģi.

Accenture ir starptautiska kompānija, un strādāju ar daudziem projektiem ārpus Latvijas, tostarp ar klientiem ziemeļvalstīs, kur sieviešu vienlīdzībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Ikdienā savā darbā neizjūtu, ka tas, ka esmu sieviete, mani kaut kā ietekmētu vai ka mani tāpēc vērtētu citādāk nekā vīriešus. Varbūt kādreiz redzu atšķirības sieviešu un vīriešu domāšanā, redzējumā uz lietām, taču attieksmē vienam pret otru tas neko nemaina. Profesionālā ziņā esam pilnīgi līdzvērtīgi.

0 Komentāru