Aptauja: 35% Latvijas sabiedrības vēlētos īslaicīgi strādāt no ārvalstīm

0 Komentāru
Aptauja: 35% Latvijas sabiedrības vēlētos īslaicīgi strādāt no ārvalstīm
IEVA LŪKA/LETA

Gandrīz puse jeb 46% no Latvijā strādājošajiem norāda, ka viņiem ir iespēja strādāt attālināti, bet 35% vēlētos uz laiku strādāt attālināti arī no ārvalstīm, liecina septembrī “Tet” veiktās sabiedrības aptaujas rezultāti.

Aptaujā 35% respondentu norādīja, ka vēlētos uz laiku strādāt attālināti arī no ārvalstīm, un šobrīd ārkārtas situācijas stingro ierobežojumu laikā šī iespēja varētu būt īpaši vilinoša. 57% sabiedrības norāda, ka iespēja uz laiku strādāt no ārvalstīm ir būtiska priekšrocība, izvēloties darba devēju. Savukārt tikai 18% strādājošo atzīst, ka viņu darbavieta nodrošina šādu iespēju.

Aptaujas rezultātos redzama izteikta tendence – jo jaunāki respondenti, jo izteiktāka ir vēlme uz laiku strādāt no ārvalstīm. Ja kopumā šo vēlmi apstiprina 35%, tad vecumā no 18-29 gadiem tie ir jau 52%, savukārt vecumā no 30-39 gadiem – 46% respondentu. Šie dati rāda, ka darba devējiem būs jākļūst arvien elastīgākiem, lai apmierinātu darba ņēmēju vēlmes un vajadzības.

Ingrīda Rone, “Tet” Cilvēku un vides dienesta direktore

“Līdz šim 30 “Tet” darbinieki izmantojuši iespēju uz laiku strādāt no ārvalstīm un vēl vairāki darbinieki to plāno darīt tuvākajā laikā. Esam jau pārliecinājušies, ka šādi ir iespējams organizēt darbu produktīvi un arī stiprināt darbinieku mentālo veselību, domājot par labbūtību ilgtermiņā. Vienlaikus darbs no ārvalstīm attīsta pašorganizācijas prasmes un disciplinē ievērot dienas plānu, sadalot laiku starp efektīvu darbu un kvalitatīvu atpūtu. Tas savukārt rezultējas darbinieku apmierinātībā un papildu enerģijā jauniem izaicinājumiem. Pēc mūsu komandas pieredzes, ieguvumu noteikti ir vairāk nekā izaicinājumu un interesanti, ka visbiežāk darbinieki šo iespēju izmantojuši, lai stiprinātu attiecības ar ārvalstīs dzīvojošajiem tuviniekiem un draugiem.”

Plānojot darbu no ārvalstīm, būtiski pārliecināties, ka būs pieejams drošs tehniskais aprīkojums, stabils internets un ir vienoti komandas sadarbības principi. Tāpat jāpievērš uzmanība ceļojuma apdrošināšanai un rūpīgi jāpārbauda Covid-19 nosacījumi darbam izvēlētajā vietā ārpus Latvijas, norāda “Tet”.

Izvēloties strādāt no ārvalstīm, jāņem vērā normatīvo aktu un nodokļu aspekti. Darbiniekiem un atsevišķās situācijās arī uzņēmumam var iestāties pienākumi, kas saistīti ar nodokļu rezidences reģistrāciju un nodokļu nomaksu, sociālās apdrošināšanas piemērošanu citā valstī.

Elīna Rītiņa, “Tet” korporatīvo attiecību direktore un nodokļu eksperte

“Ierobežots laiks noteikts, samērojot atšķirīgu valstu uzturēšanās termiņu ierobežojumus un citus noteiktos pienākumus. Valstīs, ar kurām Latvija noslēgusi starpvalstu nodokļu konvencijas, lielākoties pieļaujams 183 dienu periods, bet ir valstis, ar kurām šādi starpvalstu līgumi nav noslēgti, un termiņi var būt īsāki. Taču jāapzinās, ka ne tikai uzturēšanās dienu skaits, bet arī citu apstākļu un pazīmju kopums var ietekmēt nodokļu rezidences izmaiņas, piemēram, faktisko darba pienākumu maiņa, amats, darbinieka personīgie apstākļi, to skaitā personas vitālo interešu centrs – vieta, ar kuru saista nekustamais īpašums, ciešākas personiskās attiecības vai citi iemesli. Tādēļ mēs ,”Tet”, aicinām kolēģus saskaņot attālinātu darbu no ārvalstīm jebkuram termiņam pirms došanās ceļā.”

“Norstat” Latvijas sabiedrības aptauja tika veikta šā gada septembrī, aptaujājot 1005 respondentus.

Foto: TASS/SCANPIX

0 Komentāru