5G tīkla raidītāji pilsētās – ik pēc 200 metriem; risku cilvēku veselībai nebūšot

17 komentāri

Sabiedrībā mulsumu radījis mobilo sakaru operatoru LMT un “Tele2” publisko paziņojumu duelis par to, kurš tad īsti ir pirmais, kas darbībā ieviesis piektās paaudzes jeb 5G datu pārraidi.

Saucot sevi par pašiem pirmajiem, kas Latvijā ieviesuši ultra ātrā 5G interneta tīklu, “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) uzaicināja pat valsts prezidentu piektdien no Rīgas dot startu 5G raidītāja ieslēgšanai Liepājā, kas uzstādīts uz tirdzniecības centra jumta Rožu laukumā.

Bāzes potenciālais datu pārraides ātrums esot ap vienu gigabaitu sekundē, bet reakcijas laiks – četras milisekundes. Iedzīvotāji gan šobrīd vēl nevar tā vienkārši iet uz 5G raidītāja vietu un pieslēgties.

“Piektās paaudzes tīkls pārsvarā ir paredzēts industriālām vajadzībām. To izmanto gan tehnoloģisko procesu vadībai, gan intelektuālajām transporta sistēmām. Individuālo lietotāju līmenī tas tiešā veidā pagaidām nekādu īpašu iespaidu neatstās,” atklāj LMT prezidents Juris Binde.

Uzzinot, ka piektdien LMT plāno savu 5G palaišanu, apsteidzošo pretgājienu ceturtdienas pēcpusdienā pēkšņi un negaidīti veica konkurents – “Tele2”. Operators pēcpusdienā uzstādīja 5G radiobāzes staciju sava biroja teritorijā Mūkusalas biznesa centrā, cenšoties pateikt – nevis LMT uzvarējis 5G pirmspalaišans cīņā, bet “Tele2”.

“Mums ir pilnvērtīgi strādājoša bāzes stacija un pamattīkls, kas savā starpā ir savienoti, lai šie 5G pakalopojumi varētu sākt tikt nodrošināti,” uzsver “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Tiesa gan, tehnoloģiju eksperts, iepazīstoties detalizētāk, secina – tomēr nebūtu īsti korekti apgalvot, ka “Tele2” ir pirmais 5G tīkls Latvijā.

“”Tele2″ gadījumā, cik es sapratu, viņiem nav pieejamas visas komponentes, lai viņi palaistu to tīklu tā, kā paziņoja. Drīzumā būs, bet – ne vakar. Tēlaini izsakoties, viņi ir sasprauduši pareizos vadus, pareizās vietās. Tas arī viss,” noteic tehnoloģiju eksperts, “kursors.lv” satura redaktors Kristaps Skutelis.

Ar smīnu uz LMT un “Tele2” cīņu noraugās mobilo sakaru operators “Bite”. “Tā ir tikai viena bāzes stacija un viena šūna. Tīkls, es pieļauju, varētu būt kopums ar vairākām bāzes stacijām specifiskā reģionā, pilsētā, rajonā. Palaižot vienu bāzes staciju, nevar teikt, ka tas ir tīkls,” akcentē “Bite” tīkla inženieris Aleksandrs Belajevs.

Turklāt “Bite” jau pirms četrām nedēļām pieslēguši savu pilnvērtīgi darbojošos 5G raidītāju, un ar 5G rūteriem birojā lieto ātro internetu, taču neuzskatīja par vajadzīgu taisīt tik lielu publisko jezgu.

“Nav jēgas, mūsuprāt, iet atklāti un stāstīt par 5G palaišanu, tāpēc, ka gala ierīču tirgū gandrīz nav. Ja mēs stāstīsim par 5G palaišanu, iespējams, kādi no lietotājiem gribēs patestēt, bet tas viņiem nesanāks, jo ierīces tirgū gandrīz nav pieejamas vai vispār nav pieejamas. Tāpēc mēs skaļi ar šo paziņojumu negājām ārā,” turpina Belajevs.

“Reāli jau nav ierīču – ne telefonu, ne maršrutētāju, ko mēs varētu ieiet veikalā Latvijā, nopirkt un sākt izmantot šo tīklu. Skaidrs, ka 5G būs nākotne, tomēr tas nenotiks ne šogad, ne, visdrīzāk, nākamgad pietiekami masīvā apmērā, kā ar 4G,” piebilst Skutelis.

Neoficiāli izskanējis, ka Latvijā pirmais 5G viedtālrunis būšot “Huawei” jau tuvāko mēnešu laikā. Taču, lai 5G maršrutētāji jeb rūteri būtu lētāki, tos sāks ražot tepat Latvijā uzņēmumā “Mikrotik”, piesakot konkurenci globālajiem tehnoloģiju gigantiem. Piektdien parādīti prototipi.

Kad 5G tīkls pilnībā noklās Latviju, pilsētvidē mēs izteikti daudz redzēsim bāzes staciju, jo 5G viļņi nosedz salīdzinoši īsu rādiusu. Atkarībā no frekvenču diapazona, 5G raidītāji nākotnē būs ik pēc 200 metriem, dažviet – pat ik pēc 70 metriem.

“Tas nozīmē, ka šīm bāzes stacijām būs jābūt daudz tuvāk vienai otrai. Pilsētā tas nozīmē – uz katra stūra apmēram. Pie katra luksofora, lai veidotu šo tīklu. Tā ir nākotne. Tā nav šodiena,” skaidro LMT viceprezidents Gunārs Danbergs.

Vai 5G raidītāji neizstaros virsnormas elektromagnētisko lauku, to uzraudzīs Veselības inspekcija.