RTU pētnieki palīdz uzlabot skeletona slīdēšanu pa ledu

Pievienot komentāru

Piektdien, 8. janvārī, notiks pasaules čempionāta posms skeletonā Vācijā, Vinterbergas trasē , kurā tostarp piedalīsies Latvijas skeletonisti Martins un Tomass Dukuri, kuru komandas pārstāvji pirms došanās prom veica nepieciešamos mērījumus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pārliecības gūšanai par līdzi paņemto skeletona slieču sagatavotību gaidāmajiem startiem, vēsta “900 sekundes”.

Esam nonākuši skeletona slieču kontroles aizkulisēs RTU Mašīnbūves un mehatronikas katedras laboratorijā. Šeit Tehniskās universitātes pētnieki palīdz ātrāk braukt mūsu skeletonistiem.

Par manuālo koordināšu mērīšanas mašīnu stāsta RTU pētnieks Jānis Lungevičs. Tā ir paredzēta dažādu detaļu trīs dimensiju ģeometrijas noteikšanai ar ļoti augstu precizitāti.

Sekundes simtdaļas sportā bieži izšķir visu, tāpēc ne tikai skeletonistiem jābūt uzdevuma augstumos, bet arī labi jāsagatavo kamanas. Lai to izdarītu, ir ļoti būtiski saprast, cik precīzi ir izgatavotas visas detaļas, kas ietilpst kamanās. Un viena no būtiskākajām ir kamaniņu slieces.

RTU Mašīnbūves un mehatronikas katedras pētnieks Jānis Lungevičs

“Lai pēc iespējas precīzāk pielasītu slieču pārus, mēs varam veikt ļoti augsta līmeņa mērījumus. Tas mums ļauj izķert kļūdas, kas var būt radušās slieču ražošanas procesā.”

Patlaban ar konturogrāfa palīdzību RTU Mašīnbūves un mehatronikas katedras pētnieks Ernests Jansons mēra slieču stūra daļu. Jansons stāsta, ka ar procesā adatiņa slīd pāri slieces stūra daļai, un tiek iegūts profils, kas pēc tam tiks izmērīts un kontrolēts. Pēc būtības tā ir diezgan sarežģīti uztaisāma, ņemot vērā apaļo ģeometriju sliecei.

Skeletonistu Martina un Tomasa Dukuru treneris Dainis Dukurs atzīst, ka zinātnieku darbs ir ļoti vērtīgs pienesums!

“Mums ir ieguvums, šie cilvēki dara vairākas lietas labāk nekā mēs, tāpēc vairākus gadus kopā strādājuši un uzskatām par ieguvumu. Mums tā ir liela veiksme, es uzskatu! Esam kopā strādājuši pie mērījumiem starta estakādēs: par berzi, slīdamību, apstrādi. Mēs ieguvām daudz informācijas no šo cilvēku pētījumiem un darbu,” norāda treneris.

Plānos pētniekiem un Latvijas skeletonistu komandai veikt visu slieču datubāzes izveidi, kur būtu apkopota visa informācija. Piemēram, lai varētu sekot līdz visniansētākajām slieču nodiluma stadijām.