Liela interese par digitālo mācību līdzekļu izstrādi

0 Komentāru

Digitālo mācību līdzekļu izstrāde jaunajam mācību saturam raisījusi negaidīti lielu uzņēmēju un autoru pārstāvju interesi. Pirmdien, 4. martā, viņi varēja plašāk iepazīties ar gandrīz divus miljonus vērtajam projektam noteiktajiem kritērijiem.

Pedagogu skatījumā, jaunie digitālie mācību līdzekļi var būtiski uzlabot mācīšanās kvalitāti. Piemēram, paplašinot bērniem pieejamo eksperimentu klāstu fizikā.

“Digitālā formātā ir iespējams izveidot simulācijas, uz kurām var mēģināt pārbaudīt, kā daba strādā. Eksperimenti prasa resursus, vajadzīgs iegādāties vadus, visas parējās detaļas. Ja skola nevar atļauties, tad vismaz var uztaisīt kā simulāciju. Vadu savienošanu digitālā veidā,” norāda fizikas skolotājs Mārtiņš Rozenbergs.

Savukārt mūzikas pedagogi piedāvā izmantot notis un ritmu arī citu priekšmetu apguvei.

“Solfeg.io” autore Lauma Kazaka skaidro: “Tiem bērniem, kas mācas mūziku, sekmes uzlabojas par 20%, agresija samazinās par 30%. Kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Kaut vai, mācoties dziesmas, mēs varam uzreiz veikt sasaisti ar citām valodām, piemēram, angļu valodu. Kā arī ritma apguve – tā ir vistīrākā matemātika. Tas viss ļoti labi strādā kopā.”

Muzicēšana arī ļoti attīsta bērna domāšanu, komunikācijas prasmes, analītiskās un radošās spējas. Tam visam jaunajā mācību saturā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Mācību virtuālās realitātes izstrādē ir gatavi piedalīties arī pazīstami režisori.

Filmu studijas “Rija” režisors Reinis Kalnaellis min: “Jau kādu laiku atpakaļ Eiropas līderi ir uzstādījuši par prioritāti, ka arī tādai audiovizuālajai mācībai ir jābūt skolu programmā. Jo tev jāprot analizēt šī bilde, kas jau citos līmeņos ar tevi sarunājās. Un mana personīga pieredze arī. Dažreiz divu stundu laikā tu apgūsti to, ko ļoti ilgā posmā grāmatā tu nemaz nevari izlasīt un pamanīt.”

Programmētāju skatījumā digitālo tehnoloģiju iespējas ir gandrīz neierobežotas. Tomēr pieredze rāda, ka visefektīvākie esot tie vienkāršākie uzdevumi, kurus bērni labprāt arī pilda.

“Uzdevumi.lv” direktors Edgars Škutāns stāsta: “Mēs gribam izstrādāt vēl sarežģītākas, vēl interesantākas tēmas, priekšmetus. Ja mēs runājam par prioritāriem, tad tie varētu būt STEM priekšmeti un arī valodu apguves priekšmeti.”

Viens no galvenajiem uzstādījumiem jaunā mācību satura veidotājiem – atgriezeniskā saite. Lai skolēns zinātu, kā, pildot uzdevumu, pilnveidot atbildi. Būtiski ir arī izveidot dažādas grūtības pakāpes, lai skolotāji varētu variēt atkarībā no bērnu vajadzībām.

“Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa skaidro: “Lai šie mācību līdzekļi ir tādi, kur skolēniem ir rīki, piemēram, veidot laika līnijas vēsturē. Vai vizuālās mākslas priekšmetam vai mūzikai veidot portfolio ar saviem darbiem…”

Digitālo mācību līdzekļu izstrādē var piedalīties gan lieli, gan mazi uzņēmumi – gan ar vienu, gan ar vairākiem piedāvājumiem. Viens dalībnieks var pretendēt uz finansējumu no 30 000 līdz 200 000 eiro.

IZM valsts sekretāra vietniece Santa Šmīdlere norāda: “Digitālajiem mācību līdzekļiem ļoti svarīgs arī ir, kāds ir funkcionālais un tehnoloģiskais lietojums. Lai mācību līdzekļi būtu interaktīvi, lai viņi būtu multimodāli, lai viņi būtu izvietoti uz tehnoloģiskiem risinājumiem, kas ir maksimāli plaši pieejami.”

Viens no atlases kritērijiem arī ir sadarbības mācību iestādēs, kur jaunie digitālie mācību līdzekļi tiks testēti. Interesenti projektus var iesniegt līdz 13. maijam.

0 Komentāru