Katra trešā nelegāli iegūtā datorprogramma — inficēta

0 Komentāru
Katra trešā nelegāli iegūtā datorprogramma — inficēta
depositphotos.com

Grūti noticēt, bet izrādās, ka Eiropā joprojām 2 no 3 patērētājiem savus datorus iegādājas no nedrošiem avotiem. Vienlaikus aina ar nelegāli iegūtu datorprogrammu sekām ir diezgan bēdīga — riski ir plaši izplatīti un sekas var būt nepatīkamas, liecina starptautiskās pētījumu kompānijas IDC dati.

Starptautiskās pētījumu kompānijas IDC dati liecina, ka joprojām Eiropā 69 % patērētāju savus datorus līdz ar programmatūru iegādājas no nedrošiem avotiem un pakļauj sevi kiberuzbrukumu riskam. Katra trešā datorprogramma, kas iegūta nelegāli, ir inficēta ar ļaunprogrammatūru.

 

Turklāt pētījumā apkopotie dati liecina par to, ka divas trešdaļas no kaitniecisko programmu uzbrukumiem notiek jau pēc ierīces iegādes, ja netiek veikti programmatūras atjauninājumi. ”Sākotnēji lietotājs cer ietaupīt, tāpēc iegūst datorprogrammas no nedrošiem avotiem. Pēc tam neveic drošības atjauninājumus, baidoties tikt pieķerts nelegālu programmu lietošanā, un tas uzbrucējam ļauj sekmīgi īstenot ielaušanos ierīcē,” skaidro Sanita Meijere, Datorprogrammu autortiesību apvienības valdes locekle.

 

Lietotāji gluži labi nojauš, kādu kaitējumu varētu nodarīt ļaunprogrammatūra. Saskaņā ar IDC datiem katrs otrais aptaujātais patērētājs uztraucas par datu un privātas informācijas zaudēšanu. 47 % aptaujāto izsaka bažas, ka tiks uzlauzti e-pasti, sociālo tīklu vai bankas konti. Bažas par neautorizētu pirkumu veikšanu ir 41 % aptaujāto, savukārt identitātes zādzība uztrauc 37 % respondentu. Par to, cik izmaksās datora un programmatūras atjaunošana, ir satraukti 22 % aptaujāto, bet par to, ka vīrusi varētu būtiski samazināt datora darbības ātrumu — 23 %. Tikai 8 % aptaujāto uztraucas par to, ka varētu inficēt citas ierīce mājās vai darbā. Visbeidzot — 22 % respondentu ir nobažījušies, ka ļaunprogrammatūras uzbrukuma rezultātā tie varētu kļūt par naudas izspiedēju upuriem.

 

Datoruzbrukumu sekas izmaksā dārgi. 2017. gadā kaitniecisku datorprogrammu radīto seku novēršanai patērētāji Eiropas Savienībā tērēja 7,2 miljardus eiro, un vidēji vienas ierīces atkopšanai no vīrusiem bija nepieciešams 10 stundu kvalificēta speciālista darba. Apkopojot pētījuma datus, jāsecina, ka sākotnēji iegādājoties licencētas ierīces un to programmatūru ir daudz lētāk, nekā cīnīties ar inficētām.

 

IDC sniedz padomus kā izvairīties no kiberuzbrukumiem:

–          iegādāties datorierīces un programmatūru no uzticamiem avotiem;

–          pārliecināties, vai izmantotā programmatūra ir licencēta;

–          veikt drošības atjauninājumus;

–          uzraudzīt darbinieku veiktās programmatūras instalācijas;

–          savlaicīgi veikt datu dublēšanu;

–          nepakļauties izspiedēju prasībām veikt maksājumus, lai atgūtu datus.

 

Pirms riskēt, apdomā, vai ir vērts, jo nu jau gandrīz ikvienu datorprogrammu var abonēt kā ikmēneša pakalpojumu. Lielākā daļa no tām mēnesī nemaksā vairāk kā pāris kafijas krūžu.

Ja vēlies pārbaudīt savas zināšanas par datordrošību, mēģini izpildīt mūsu sagatavoto testu un, iespējams, tieši tu laimēsi brīnišķīgu balvu!

0 Komentāru