Vietvaras 2021: Olaines novads – industriālās un dzīvojamās zonas apvienojums

0 Komentāru

Sižetu sērijā “Vietvaras 2021” TV3 Ziņas turpina iepazīstināt ar visām pašvaldībām, gatavojoties gada notikumam politikā – vēlēšanām, kas notiks 5. jūnijā. Šoreiz viesojāmies Olaines novadā. Tas reformā tikpat kā nemainījās. Novads ir zīmīgs, jo tajā mēģināts apvienot rūpniecību ar ģimenēm draudzīgu vidi.

Kādas ir pirmās asociācijas, pieminot Olaines novadu? Ja vien paši tajā nedzīvojat, visticamāk, pašvaldība kurai izbrauc cauri. Un nav svarīgi vai ar auto, vai vilcienu.

Lasi vēl: Vēlmi vakcinēties izrādījuši vairāk nekā 1000 pašvaldību vēlēšanu iecirkņu darbinieku

Taču, objektīvi raugoties, tas ir viens no Pierīgas novadiem. Administratīvi teritoriālās reformas dēļ palicis teju neskarts. Jāņupes virzienā nedaudz koriģēta novada robeža.

Šobrīd Olaines novadā dzīvo teju 21 000 iedzīvotāju. Platība ap 300 kvadrātkilometru. Budžets šim gadam – 22 miljoni eiro. Vienlaikus tik un tā novads neiztiek bez “piešprices”. No pašvaldību izlīdzināšanas fonda šogad paredzēts saņemt virs diviem miljoniem eiro.

Nevalstiskajā organizācijā ”Pierīgas partnerība”, kas ir sava veida pašvaldības un uzņēmēju kopā savedējs, uzskata, ka ar laiku novads jau varētu kļūt pašpietiekams.

“Šobrīd Olaine pilnībā izmanto to potenciālu, kur tā atrodas, blakus Rīgai. Daudziem priekšstats pat Olaini ir tāds industriāls, kaut kāds guļamrajons. Bet te tu saproti, ka ir dinamiska vide, kurā ir mazie un arī lielie uzņēmēji. Tāpat – draudzīga teritorija jaunajām ģimenēm,” teic biedrības “Pierīgas partnerība” valdes locekle Alīna Lukjanceva.

Vairākus gadus Olaines novadam izdevies iegūt ģimenēm draudzīgas pašvaldības statusu. Piemēram, šī velotrase daļēji iekārtota no konkursā iegūtās balvas – 30 000 eiro. Atlikušos 80 000 pašvaldība ieguldīja pati.

“Visvairāk man patīk, ka ir daudz laukumiņu, meža takas, baskāju taka,” norāda vietējā iedzīvotāja Diāna.

“Mēs paši no Jelgavas puses, tur tādu laukumiņu nav. Bērniem ļoti patīk,” piebilst Olainē sastaptais Intars.

“Jaunums ir tāds, ka tagad uz peldvietu varam aizbraukt nevis pa grantētu ceļu, bet asfaltētu, kas ir ļoti labs pluss. Ja kādreiz tur bija grantēts un gājēji gāja, un putekļu mākonis. Pamazām jau kaut ko attīstām,” pauž iedzīvotājs Mārcis.

“Tas, kas strauji attīstās ir veloinfrastruktūras atjaunošana – Jāņupē vai uz Līdumu karjeru. Gribētos vairāk, bet tu dari to, ko iespējams izdarīt,” norāda biedrības ”Pierīgas partnerība” valdes locekle.

Runa ir par apdzīvotajā vietā esošo peldvietu. Tagad, agrā pavasarī, tā ir tukša, taču siltākā laikā pievilina ne vien vietējos, bet atpūtniekus no apkārtējiem teritorijām.

“Te vienkārši “uzspļauj” vietējiem iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauž kāds sastaptais iedzīvotājs. Sākumā apmierināti par attīstību, tagad pikti ir karjeram tuvāko māju iedzīvotāji.

Jānis Vaivods uzskata, ka vismaz nedēļas nogalēs vai dienās, kad prognozēts apmeklētāju pieplūdums, jānodrošina sabiedriskā kārtība: “Šeit ir dzīvojamā zona. Šeit “džeki” ar močiem, ar “bembukiem” “močī” riktīgi. (TV3: Ko tad pašvaldība var darīt?) Lai liek policistus. Agrāk bija tur uz stūra, tur uz stūra. Bija veiksmīgi rezultāti, bija kārtība. Tagad ļauj visiem darīt ko grib.”

Kopumā Olaine un tās apkārtne atstāj pozitīvu iespaidu. Tas atspoguļojas iedzīvotāju atbildēs. Nav lielu, globālu problēmu. Drīzāk lietas, pie kā piedomāt nākotnē.

“Vajadzētu, lai uzlabo māju stāvokli. Daudzas slikti izskatās. Tās nepieciešams nosiltināt. Īpaši jau šeit, Olaines centrā. Tās daudzstāvu mājas, kas viena otrai līdzās. Citādi nav acij tīkami,” pauž vietējā iedzīvotāja Valentīna.

“Gan jau mūsu pašvaldība kaut ko izdomājusi, kas mums nākamajā piecgadē vajadzīgs,” domā Mārcis.

“Pamaz privāto māju, kas it kā turpinātu Olaines teritoriju. Citādi daudzstāvu mājas vien. Kaut kā veicināt, lai tās vairāk rastos,” norāda Olainē dzīvojošais Nikolajs.

“Mums visa pietiek. Pilsēta tīra, sakopta. Patīkami dzīvot šeit,” pauž Jeļena.

“Jā, savā ziņā ir sasniegts tas. Apmierinātība ir, bet, protams, gribas vairāk. Gribas labāk. Pieejamību pakalpojumiem, uzņēmējdarbības attīstību. Lai cilvēki te paliek, darba vietas rodas un rosība lielāka,” domā biedrības “Jaunolaines attīstībai” valdes priekšsēdētāja Maija Bebre.

Vienlaikus galvaspilsētas tuvumam ir arī dažas blaknes. Tā vairs nav Rīga, bet vēl nav kāda attālāka pilsēta.

“Mums Olainē nav labas kafejnīcas, kur var ieiet smuki pasēdēt, smukas telpas. Paēst, kafiju, kūciņas, bulciņas. (..) Netraucētu izklaides vai kultūras centrs. Tas kas bijušajā kinoteātrī, tas nav tik labs vai solīds,” stāsta sastaptā iedzīvotāja Ligita.

“Mums, lai apģērbu nopirktu, jābrauc uz Rīgu. Jo, tas kurš darbojās, ilgi bija slēgts un tagad vairs nav. Visādi citādi – šeit ir komfortabli,” uzskata Alla.

Savulaik mājas apstākļos dzimušais uzņēmums tagad iekārtojies industriālā parka telpās. Viena no SIA “Smalkais muslis”  dibinātājām Ilze Kalāce-Bērziņa ilgus gadus sevi sauc par novada iedzīvotāju. Viņai jautājām – vai milzīgās rūpnieciskās teritorijas nedisonē ar apdzīvotajam vietām.

“Tās lietas patiesībā ir labi norobežotas. Pa vidu ir tāds kā mežs un tā aktīvā strādāšana ir pilnīgi nost no tiem cilvēkiem, kas dzīvo tur. Un kad es esmu tur, esmu aizmirsusi par šo rajonu un kas šeit notiek,” pauž Ilze Kalāce-Bērziņa.

Tikmēr paša uzņēmuma noenkurošana tieši šeit bijis kā zelta vidusceļš. “Laika gaitā sapratām, jo tuvāk esi Rīgai, jo saņem mazāku atbalstu. Jo tālāk, jo vairāk atbalsta. Skaities vairāk kā laukos. (TV3: Tas ir tieša pašvaldības sniegts atbalsts? Gan pašvaldības, gan valsts. Esam arī biznesa inkubatorā,” norāda SIA “Smalkais muslis” līdzdibinātāja Ieva Biķe.

Ievas biznesa partnere Ilze ir no Limbažiem. Sākumā par Olaini bijis daudz stereotipu, kas ātri izgaisuši. Tagad uz šejieni pārcēlusies arī mamma. Un, ja Olaine jau izveidojusies par novada centru, viņa uzskata, ka tagad jāiet plašāk.

“Šeit ir viss tā koncentrētāk. Tā laikam ir vienmēr, tur kur ir tā pati pilsēta, tur ir tas saldākais krējums. Pabraucot nostāk no pilsētas, vajadzētu, ka ir arī tur nedaudz no šā saldā krējuma piepilināt,” saka Ilze Kalāce-Bērziņa.

Piemēram, kā gadījumā ar Jaunolaini. Tieši tur pirms trim gadiem atklāja novada sporta namu. Ciema iedzīvotāja Maija cer, ka šāda tendence sekos arī turpmāk. Pragmatiski, protams, jo pakalpojumiem tomēr jābūt tur, kur ir cilvēki: “Es gribētu, lai attīstība ietu tālāk, uz kopienām uz ciemiem. Jo mums šeit, Jaunolainē, ir potenciāls. Jo esam ceļā no Jelgavas uz Rīgu, no Rīgas uz Jelgavu. Olaine ir aiz dzelzceļa sliedēm. Tā kā te varētu būt vairāk ieguldīts.”

Novadā ir vēl vairākas teritorijas, kas arī vēlētos turēt līdzi Olaines un Jaunolaines tempam. Piemēram, Jāņupe vai Medemciems.

Šobrīd novadu vada Andris Bergs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Viņa sarakstam konkurenci šajās vēlēšanās veidos vēl seši. Kopumā novada domē jāievēl 15 deputātu.

0 Komentāru