Vietvaras 2021: Ludzas novadā cer, ka beidzot tiks atrisinātas nodarbinātības un demogrāfijas problēmas

0 Komentāru

TV3 Ziņas, turpinot sižetu sēriju “Vietvaras 2021”, devās uz Latgali. Novadu reforma paredz zem Ludzas karoga apvienot vairākas Latgales pašvaldības. Tur kā lielākās problēmas redz demogrāfisko bedri un bezdarbu. Lielas pārmaiņas no vēlēšanām aptaujātie iedzīvotāji negaida.

Ludzas simbols ir atslēga un zobens. Par pilsētas atslēgām vasarā cīnīsies politiķi, bet iedzīvotāji cer, ka politisko intrigu dēļ netiks aizmirsts svarīgākais – radīt jaunas darba vietas, lai cilvēki gribētu šeit dzīvot.

Ludzas novads taps, apvienojot Ciblas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes novadu ar administratīvo centru Ludzā. Apvienajamie novadi, izņemot Kārsavu, ir ar augstākajiem bezdarba rādītājiem valstī.

Ludzas novada budžeta ieņēmumi plānoti 28 miljoni eiro, no tiem trešā daļa jeb 8, 7 miljoni pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda nauda. Novadā šogad reģistrēti 22 043 iedzīvotāji, prognoze ir ļoti skarba – desmit gadu laikā skaits samazināsies par 22%.

Malnava, pagaidām vēl Kārsavas novada sastāvā, atrodas pašā jaunveidojamā novada nostūrī – te dzīvo un saimnieko Jānis Krivtežs, kuram pieder gan telpu uzkopšanas bizness, bet sirdslieta ir “Šmakovkas muzejs”, ko savām rokām izveidojis vecajā pienotavā. Vietā, kur padomju laikos iegūla piena kannas, pagrabā rūgst brāga.

Tieši lauksaimniecība ir Ludzas dzinējspēks. Lielākie nodokļu maksātāji – maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāji. Arvien spēcīgāks kļūst mazais tūrisma bizness. Vietējie smej, ka pandēmijas laikā pilsētnieki naski apceļo Latgali, meklē savas saknes. Par to, cik Latgalieši ir radoši un cenšas iekarot rīdzinieku uzmanību, liecina katrs sīkums, pat “ķemertiņš”, kas vairāk atgādina pili.

Lielākā problēma ir cilvēki trūkums – nav darba roku, nav darba vietu. Malnavas centrā kontrasti ļoti jūtami. Pamesti, spocīgi nami, sludinājumu dēlis ar kapu labiekārtošanas piedāvājumu, turpat blakus tikko izremontēta muiža. Tie, kas spurojas pretim nolemtībai, paši domā, kā tikt galā. Cilvēki ir sabiedriski. Ja ir kodols – tas pievelk pārējos.

“Mēs ļoti draudzīgi dzīvojām, liels draugu kolektīvs. Svinējām svētkus, Jāņus, un pēc augstskolas 90% atgriezās, daļa aizbrauca uz ārzemēm. Arī tie ir atgriezušies dzīvo Kārsavā. Turpinām savā komūnā “tusēties”, draudzēties, visiem ir bērni. Mēs, 50 cilvēki, uzturam demogrāfisko situāciju šeit, Kārsavas novadā,” norāda Jānis Krivtežs.

“Ja viņam šeit ir ko darīt, viņš šeit būs. Tā kā man nebija, ko darīt, es pats sev izveidoju darbavietu. Daudzi tā dara. Atgriezušies no ārzemēm, izveidoja zivju dīķus, kas vēžus audzē, kas ar zemkopību nodarbojas, kas par robežsargiem strādā, un skolotāji,” teic uzņēmējs.

Kopumā uz 15 Ludzas novada domes deputātu krēsliem cer 80 kandidātu no piecām partijām. Maiznīcas un kafejnīcas saimniece Aina Barsukova cer, ka jaunā dome nenodarbosies ar matu skaldīšanu, bet meklēs reālus risinājumus, kā atbalstīt biznesu, lai reģions nenoasiņo: “Ja pie mums ir piecas partijas, sanāks kopā un lems, kas valdīs. Man gribētos, lai viņi domā citādāk, kurš ir spējīgs kaut ko izdarīt, nevis pēc partejiskās piederības, bet darba spējām.”

Pievienošanu Ludzai saimniece sāpīgi neizjūt. Kāda starpība, ja viss notiek attālināti? “Tagad mūsu laikā, kad viss ir digitāli, vairāk neko tādu nevajag. Īpaši lielu izmaiņu laikam nebūs,” viņa saka.

Ciblā, kuru pievienos Ludzas novadam, dienas vidū ielas tukšas. Šajā novadā ir vislielākais bezdarba līmenis Latvijā.

Dārziņā rosās Sofija, kuras lielākā sāpe ir Krievijas televīziju aizliegums, jo tur esot bijuši daudzi izglītojoši raidījumi, Solovjova propagandas “murgus” viņa laidusi gar ausīm. Kāda būs dzīve pēc pievienošanas Ludzai? Sofijai par to dalītas jūtas: “Ja godīgi, negribu balsot. Esmu vīlusies visā. Vienmēr balsoju, biju ļoti aktīva. Mums pašvaldībā ir tik brīnišķīgi ļaudis! Katru darbinieci, ko sastapu, par meitiņu varēju nosaukt. Visi viens otru pazīstam. Bet tur jau būs sliktāk. Bet gan jau pieradīsim, nekas jau nestāv uz vietas.”

Topošā novada centrs – Ludza – ir sakopta pilsēta, ar tādiem auto ceļiem, par kādiem Rīgas mikrorajoni var tikai sapņot. Daudzi no vietējiem ir krievvalodīgie, starp tiem arī cilvēki bez balsstiesībām.

“Saprotiet, esmu nepilsone. Tā kā es nebalsošu. (TV3: Vai kaut kas mainīsies?) Nezinu, diez vai. Es šaubos,” domā kāda vietējā iedzīvotāja.

“(TV3: Iesiet uz vēlēšanām?) Protams! Dievs vien zina, vai būs labāk. Cerēsim uz labāko. Bezdarbs lielākā problēma,” saka uzrunātā Ludzas iedzīvotāja Ludmila.

“(TV3: Iesiet balsot?) Jā! (TV3: Kādēļ ir svarīgi, ko vajag uzlabot, mainīt?) Pilsēta ir skaista, it kā viss ir. (TV3: Pievienos citus novadus, tas labi?) Es nezinu. Bija labi, kā bija,” saka vietējā iedzīvotāja Jeļena.

“Gan jau, ka labāk. Rīt būs labāk nekā vakar,” domā Ludzas iedzīvotājs Jānis.

Daudziem vietējiem vēlēšanas nebūt nav svarīgākais notikums, tā vietā tie cer, ka ātri pierims Covid krīze un pustukšajās pilsētas ielās atgriezīsies tūristi no ārzemēm, kas pirms pandēmijas autobusiem vien brauca baudīt Latgales šarmu.

0 Komentāru