Vietvaras 2021: Krāslavas novads pēc reformas atgūs vēsturisko teritoriju

1 komentārs
Vietvaras 2021: Krāslavas novads pēc reformas atgūs vēsturisko teritoriju
JĀNIS SALIŅŠ, F64

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina apceļot Latvijas novadus un iepazīstināt ar jaunajām vietvarām. Šoreiz pievērsāmies topošajam Krāslavas novadam. Šeit vietējie ir vieni no retajiem, kuriem izdevās panākt, ka Saeima lemj pretēji sākotnējam ministrijas piedāvājumam un veselus trīs pagastus pievieno nevis Preiļiem, bet gan Krāslavai.

Jaunajā Krāslavas pašvaldībā turpmāk būs Krāslavas un Dagdas novads, kā arī trīs pagasti, kuri līdz šim bija Aglonas novada teritorijā. Tieši šāda Krāslavas novada karte izskatījās pirms 12 gadiem, kad notika iepriekšējā pašvaldību reforma.

Iedzīvotāju skaits novadā ir nedaudz virs 20 000. Budžeta ieņēmumi gandrīz 40 miljoni, no kuriem ceturtdaļu veido nauda no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Pret reformu vietējie neiebilst, jo pēc būtības atjaunosies vēsturiskās saites ar kaimiņiem.

“Krāslava atkal apvienojas ar Dagdas novadu, plus šie te trīs pagasti, viņi arī paši izteica vēlmi, atceroties tos laikus, kad bijām kopā, tagad kopā arī paliksim. Mums jau tas nav nekas jauns – mēs atgriežamies vecajās robežās,” norāda “Krāslavas māmiņu kluba” pārstāve Dana Lahtionova.

Viena no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām Krāslavā ir māmiņu klubs. Ko prasīt no jaunās domes – aktīvistiem jau ir skaidrs. “Novads nepiedāvā pietiekamā apjomā, sevišķi bērniem ar īpašām vajadzībām, piemēram, bērniem ar valodas traucējumiem, pietiekami daudz logopēdu. Un bērniem ir jādodas uz citām vietām uz Daugavpili, piemēram. Visu nedēļu bērns pavada pirmsskolas izglītības iestādē, jo te uz vietas mēs nespējam realizēt tos atbalsta pasākumus,” teic Lahtionova.

Iedzīvotāji lielā mērā ar dzīvi Krāslavā ir apmierināti. “Mums viss patīk! Pagaidām esam apmierināti. Kā pensionāriem mums ir, kur atpūsties, kur pastaigāties,” saka Krāslavas iedzīvotāja Tatjana.

Ir pat tādi, kuriem Latgales plašumi bijuši tīkamāki par dzīvi Sanktpēterburgā. “Man šeit patīk viss! Sākot no veikaliem un beidzot ar upi, mežiem un gaisu. Atlidojuši stārķi – sēžu ārā un priecājos, kā viņi, te atlidojuši, vij savas ligzdas,” pauž krāslavietis Jāzeps.

Lielākās rūpes sagādā darba vietu trūkums un sliktie ceļi. Lai gan tas ir galvenais, ko vietējie sagaida no politiķiem – daudziem ticība, ka reforma kaut ko mainīs, nav pārāk liela. “Visa jaunatne darbspējīgā ir prom aizbraukusi. Kas te palicis? Nav, kam strādāt. (TV3: Bet balsot iesiet?) Nezinu, paskatīsimies. Solīt viņi vienmēr sola, tikai reti, ko dara,” saka Jāzeps.

Krāslavu un Dagdu šķir aptuveni 30 kilometru. Tur TV3 Ziņu sastaptie par ikdienu ir kritiskāki un sevišķi sūdzas par darba trūkumu. Arī prognozes liecina, ka tuvāko desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits jaunveidojamajā novadā saruks par ceturtdaļu.

“Darba ļoti katastrofāli nepietiek, ir vienkārši jābrauc prom, jo, piemēram, jauniešiem šeit darīt nav ko. Man dēlam 20 gadu, es arī aģitēju braukt prom,” atklāj Dagdas iedzīvotāja Iveta.

“Varētu no Šķelnes ļaudis braukāt darbā. Bet kur? Dome vienīgā, kas strādā. Rēzeknē strādā finiera rūpnīca trijās maiņās. (TV3: Kāpēc neuzbūvēt Dagdā?) Nē, tikai Rīgā visu sabāž,” pauž Dagdas iedzīvotājs Jāzeps.

Lielākie darba devēji šajā pusē ir lauksaimnieki. Lai gan līdz šim sadarbība ar pagastu pārvaldēm bijusi laba, ir lietas, ko vēl vajadzētu uzlabot.

“Es uzskatu, ka primārais būtu ceļi. Nogreiderēti, uzbērti grāvji, lai ūdens notekas būtu, lai neveidojas mitrumi. Lai būtu ne tikai vienam lielam zemniekam, bet uzskatu, ka arī tiem, kam ir viena, piecas vai simts gotiņas,” teic zemnieku saimniecības “Liepa” saimnieks Ilmārs Čižiks.

Lauksaimniekam par darba trūkumu gan ir pretējs viedoklis – kamēr cilvēki sūdzoties, ka nav kur strādāt, viņam kvalificētu darbinieku akūti trūkst.

Aptaujā par topošā novada attīstības iespējām abu teritoriju iedzīvotāji norādījuši, ka, viņuprāt, liels potenciāls ir tūrismam. Vietējie uzskata, – tieši dabas resursu piedāvātās iespējas līdz šim novada popularizēšanā nav pietiekami izmantotas.

“Skatos, ka daudzi braukā pie mums, bet mums nav kafejnīcu, kur cilvēkiem elementāri atbraukt paēst, kaut kur palikt viesnīcā, atpūsties – tādu lietu mums nav,” saka Dagdas iedzīvotāja Iveta.

“Manuprāt, ir vērts kaut ko jaunu izdomāt, lai no citām pilsētām brauktu tūristi, arī no citām valstīm, lai Krāslava attīstītos ekonomiskā plānā,” norāda krāslaviete Gabriela.

Jomā strādājošie pauž, ka abi novadi ir bagāti ar dažādām naktsmītnēm un amatniekiem. Tomēr ir arī vieta uzlabojumiem.

“Jāpiestrādā pie dabas tūrisma pieejamības. Mums trūkst dabas taku. Trūkst peldvietu. Mums ir daudz ezeru, bet pieejamība tiem ir lieta, kur mums vēl ir, kur augt,” vērš uzmanību Krāslavas Tūrisma informācijas centra pārstāve Inga Pudnika.

Atbalstu uzņēmējdarbībai vispārīgās frāzēs sola gandrīz katra vēlēšanās startējošā partija, taču par tūrisma attīstību – teju neviena. Kopumā par 15 deputātu vietām domē cīnīsies 126 kandidāti no septiņiem sarakstiem.

Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagasts šobrīd iekļaujas Aglonas novada teritorijā, un sākotnējais reformas piedāvājums paredzēja viņus pievienot Preiļiem. Taču iedzīvotāji izrādīja iniciatīvu, paužot, ka labprātāk tomēr atgrieztos Krāslavas teritorijā, kā tas bija pirms 12 gadiem. Saeima viņus sadzirdēja, un vietējie par iznākumu ir gandarīti. Risināmie jautājumi – līdzīgi kā pie kaimiņiem.

“Kā pensionāram ir ļoti grūti, invalīdiem – ļoti grūti. Ciematā palikuši gandrīz tikai vecāka gadagājuma cilvēki, ļoti grūti. (TV3: Kāpēc brauc prom jaunieši?) Tāpēc, ka šeit nav, ko darīt,” uzskata Kastuļinas pagasta iedzīvotāja Irina.

“Pats galvenais ir ceļi. Tagad no Strodiem uz Krāslavu mums būtu tuvāk izbraukāt pa taisno, ja viņi sataisītu labu ceļu,” saka vietējais iedzīvotājs Ivans.

1 komentārs