Vietvaras 2021: jaunajā Ādažu novadā iekļaus Carnikavu. Ko par to domā iedzīvotāji?

0 Komentāru

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas stāsta par jaunajiem novadiem Latvijas kartē. Pierīgā tagad paplašināsies Ādažu novads, kam pievienosies Carnikava. Kā klājas turīgā novada iedzīvotājiem, un ko viņi vēlas sagaidīt no jaunās domes?

Pagaidām vēl kaimiņi, bet pēc vēlēšanām ādažnieki un carnikavieši jau būs vienas pašvaldības iedzīvotāji. Divus novadus apvienojot vienā, tajā dzīvos vairāk nekā 22 000 cilvēku. Novada budžets būs gandrīz 51 miljons eiro.

Tiesa, pavisam droši vēl nevar apgalvot, ka abi novadi apvienosies. Carnikava nav gatava padoties bez cīņas. Šī ir viena no pašvaldībām, kas novadu reformu apstrīdējusi Satversmes tiesā. Sūdzību sāks izskatīt pēc mēneša.

“Nu, īstenībā mums nebija slikti mūsu novadā. Normāli bija, jā. (TV3: Un kā tagad būs?) Tagad dzīvosim, redzēsim, kā saka. Varēsim salīdzināt. Varēsim pukoties vai priecāties,” teic Kalngales iedzīvotāja Gunta.

Pret apvienošanos ir vairāki satiktie carnikavieši. “Jo tas pīrāgs ir lielāks, jo viņš ir jādala vairāk. Nezinu, man liekas, ka laikam labāk būtu tā, ka paliek, kā ir,” domā Carnikavas iedzīvotāja Kristīne.

“Nākamgad Ādaži paliks par pilsētu. Un, ja mēs būsim pievienoti, mēs skaitīsimies kā pilsētnieki. (TV3: Tas ir labi vai slikti?) Slikti,” uzskata Carnikavas iedzīvotājs Ignātijs. “Es domāju, ka būs daudz sliktāk konkrēti Carnikavai,” līdzīgu viedokli pauž vietējais iedzīvotājs Ojārs.

Taču ne visi Carnikavā ir vienisprātis. “Lielāks pagasts, lielākas iespējas,” norāda Ilgonis. “Manuprāt, tas ir ok. Noteikti. Ādaži jau ir laba pašvaldība, liela pašvaldība. Un tikai noteikti labāk būs,” uzskata Carnikavas iedzīvotāja Santa.

Ādažos ir vairāk ārstu, plašākas iespējas iepirkties. Daļa Carnikavas bērnu turp brauc mācīties un sportot, saka Eduards Skavenecs, paužot atbalstu novadu apvienošanai. Viņa ģimenes uzņēmums 20 gadus nodarbojas ar nēģu pārstrādi. Un tieši tāpēc Carnikava sāka rīkot nēģu svētkus: “Gribējās kaut ko vēl vairāk parādīt. Ne tikai to, ka nēģus es protu cept un tā. Bet gribējās piesaistīt, ka nēģi – Carnikavas karaliste.”

Ideju viņš aizguva no kādas Spānijas pilsētas, kur notiek nēģu svētki: “Es saku: taisām nēģu svētkus. Un mēs būsim pirmie, un mēs būsim topā. Un taisām! No sākuma tā – nē, ko, kas tad tā būs. Es saku: būs labi!”

Eduards Skavenecs no pašvaldības sagaida lielāku atbalstu tūristu piesaistīšanā. Bet kā galveno problēmu min augstos rēķinus. Komunālos maksājumus, viņaprāt, varētu samazināt uz vietējo deputātu algas rēķinu, iztikšanai domnieki nopelnot citos darbos: “Paņem tās deputātu algas, johaidī ar’ ārā, uztaisa vienu un lai ved. Komunālam servisam iedod to naudu.”

Vietējie priecātos par pansionātu, lai uzlabotu senioru aprūpi. Aktuāla problēma ir arī ceļu un ietvju stāvoklis.

“Tie paši segumi. Ne visur, piemēram, ar bērnu ratiņiem var ļoti labi izbraukt pa ietvēm vai citām vietām. Tā kā tas ir viens no tādiem punktiem. Un vēl daudzi citi, kamēr plāno būvēt jaunu parku un tādas lietas. Bet ir tādas, kur… Veloceliņi – viens maliņā, Gaujmalā ir, bet tas arī viss, kas ir novadā. Un velosipēdistu ir ļoti daudz.

“Tuvu Rīgai un pie dabas,” tā saka carnikavieši, kuri atzinīgi novērtē vidi dzīvošanai.

“Pirmkārt, jau pati apkārtne – upe, jūra, mežs. Viss ir rokas stiepiena attālumā. Gaisa daudz, vieta skaista. Parks. Es nezinu. Man tiešām ļoti patīk šeit,” norāda vietējā iedzīvotāja Kristīne.

“Vide laba dzīvošanai. Strādāšanai – darbavietu šeit par maz. Bet tad atkal, ja būs vairāk darbavietu, dzīvošana būs smagāka. Te ir dilemma,” domā Ojārs.

Bez darba šeit ir aptuveni 4% cilvēku, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Pierīgā. Galvaspilsētas tuvuma dēļ daudzi strādā Rīgā, bet mājvietu izvēlējušies prom no lielpilsētas burzmas.

“Bērnība šeit ir pavadīta. Pēc 20 gadiem atgriezos. Un visa infrastruktūra, viņa ļoti labi attīstās. Bērniem šeit ļoti labi ir viss. Ārpus pilsētas daudz mierīgāk, foršāk,” stāsta carnikavietis Jānis.

Līdzīgi kā Carnikavā, arī ādažnieki daudz nesunī savu pašvaldību, jo uzskata to par labu dzīvesvietu.

“Pat ļoti, pat ļoti, jā. (TV3: Vai šī ir tāda piemērota vieta ģimenēm, kur dzīvot?) Es teiktu, pat izcila vieta īstenībā, jā,” norāda Ādažos dzīvojošais Gints.

“Ādaži ir vieta numur viens ģimenēm. Mēs arī laicīgi pārbraucām no Rīgas, no pilsētas,” stāsta Ādažu iedzīvotājs Oto.

Prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits novadā turpinās augt, tāpēc aktuāla problēma ir bērnudārzi, ko šeit sola risināt gandrīz visas partijas.

“Ja domājam par jaunu dārziņu celtniecību, tad mums ir jādomā arī par laikmetīgu piedāvājumu, kas tur būs. Lai tas uzrunātu šos te vecākus, ka viņi ar prieku tātad no tās privātās iestādes, pārceltos uz pašvaldības iestādi,” pauž Ādažu iedzīvotāja Ieva.

Novads attīstās tik strauji, ka domei ir grūtības tikt līdzi, novērojis pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” vadītājs Toms Didrihsons. Uzņēmējs aicina risināt dažādas problēmas, kas saistītas ar infrastruktūru, kā arī uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību: “Ir labāk būt ar šādām problēmām, ar izaugsmes problēmām nekā pretēji, ja bizness iet prom, investīcijas nenāk, iedzīvotāji iet prom. Es domāju, ka tas ir daudz izaicinošāk. Tanī pašā laikā šeit arī ir jāspēj tikt līdzi.”

Ādaži ir mājvieta vairākiem lieliem uzņēmumiem. Arī pārtikas ražotājs paplašina darbību un rada jaunas darbavietas tieši Ādažos, jo novads spēja izkonkurēt vairākas citas pašvaldības. “Ne vienmēr visu ir vienkārši atrisināt, bet cilvēki uzklausa un saprot, un cenšas atrast tos kompromisus,” saka Didrihsons.

Carnikava un Ādaži palīdz stutēt citas pašvaldības. Abi ir to reto novadu skaitā, kas dotē pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Ādaži iemaksā vairāk nekā pusmiljonu, bet Carnikava pat vairāk nekā pusotru miljonu eiro.

Kam uzticēt jaunveidojamā novada vadību – izvēle ir gana plaša. Par vietu Ādažu domē cīnās septiņi saraksti. Līdzšinējais Ādažu domes vadītājs un Carnikavas vadītāja, kandidē katrs no sava saraksta.

0 Komentāru