Vietvaras 2021: topošajā Aizkraukles novadā apvienos sešus novadus abpus Daugavai, konkurence ir sīva

0 Komentāru

Zemgalē abpus Daugavai izvietojies topošais Aizkraukles novads. Arī šeit vēl gaida Satversmes tiesas lēmumu, jo apvienošanu apstrīdējusi Jaunjelgava. Taču, ko lems tiesa, uzzināsim vien pēc vēlēšanām, kas nozīmē – var nākties domi vēlēt no jauna. Tas gan netraucē šīs vietvaras vadībai kandidēt arī uz apvienoto domi.

Relatīvais tuvums Rīgai nodrošinājis, ka topošā Aizkraukles novada teritorija ir visai blīvi apdzīvota, lai gan pēdējās desmitgades laikā iedzīvotāju skaits arī šeit sarucis – no aptuveni 40 000 līdz 30 000, un nākotnes prognoze ir ar līdzīgu mīnusa zīmi.

Kopā paredzēts salikt sešus novadus ar centru Aizkrauklē. Teritorija un, līdz ar to, arī ietekme jaunajai domei liela. Tad nu konkurence arī nopietna. Cīņā par vēlētāju simpātijām sākas vairāksolīšana. Jautājums vien, cik tos reāli īstenot.

Daugava četrus no novadiem – Pļaviņas, Koknesi, Aizkraukli un Skrīverus – atstāj labajā, bet divus – Jaunjelgavu un Neretu – upes kreisajā pusē. Dzelzceļš un lielās šosejas labo krastu attīstībā padzinušas uz priekšu, kreisajam tā kā iepaliekot. Bet tieši turienes pašvaldības ir lielākās reformas pretinieces.

Novadu pamatā “baro” mežizstrāde, kokapstrāde un lauksaimniecība. Savukārt Skrīveri daļēji pārtapuši par zaļo guļamrajonu, no kura cilvēki uz darbu dodas pat 80 kilometru attālajā Rīgā.

Vietējā laikraksta “Staburags” redaktore Agita Grīnvalde-Iruka par apvienošanu runā kā kaut ko jau labi pazīstamu – cilvēkiem vēl atmiņā iepriekšējā karte: “Mēs atgriežamies vecajās rajona robežās. Pavisam jauns veidojums tas nav. Starpība gadu laikā nav liela, un ceļi lielām ērā ved uz Aizkraukli. Brauc šurp pie ārsta, iepirkties. Vairs apkalpošana nav aktuāla, bet centrs šeit ir, cilvēki šurp brauc. Bažas attālākajiem – vai tālākie nav vēl atpalikušāki. Var nostrādāt “savējie vēlē par savējiem”, lai Sunākstei, Staburagam un Neretai intereses pārstāvētas.”

Laikraksta redaktore gan neprognozē pārlieku sadrumstalotu domi. Sacensībā no desmit sarakstiem flagmaņi izvirzījušies trīs – katrs ar mazāko novadu vadītājiem priekšgalā. Jaunajam sasaukumam būs jādomā, kā saimniekot ar 40 miljonu budžetu un ko no solītā par šo naudu var īstenot. Jau šobrīd novadam “jāpiespicē” no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, tāpēc partiju programmas šeit lasa skeptiski.

“Tajā pašā Vecbebru tehnikumā viena partija sola ierīkot amatniecības centru, lai gan sen bijusi informācija, paši avīzē esam rakstījuši, ka sadarbībā ar Sarkano Krustu tur būs pakalpojumu centrs. Liekas – vai tad tu kandidē, bet neseko līdzi, kas notiek novadā, ko pārstāvi,” norāda laikraksta “Staburags” galvenā redaktore.

Populāri ir solīt, ka tiks saglabātas visas novada vidusskolas, bet nav saprotams, par kādu naudu tas tiks darīts. Tā, piemēram, solīts, ka atvērs šo slēgto vakarskolu, lai gan vienojās pati skola, pašvaldība un ministrija. Tāpēc vēlētājiem jābūt uzmanīgiem un gudriem.

“Likums nosaka, ka vakarskolas nepastāv. Kā tu vari atjaunot to, kas nepastāv valsts mērogā? Un vidusskolu saglabāšana – ja nevarēsi kritērijus izpildīt, nevarēsi saņemt arī finansējumu. Vai tad jaunā vadība varēs uzturēt skolas, kā sola?” vaicā žurnāliste.

TV3 Ziņu sastaptie iedzīvotāji lielākoties dalās divās grupās. Tie, kuri perifērijā – ir skeptiski, savukārt aizkrauklieši, kuri tagad dzīvos jaunā – lielākā – novada centrā, ar gaidāmajām pārmaiņām apmierināti.

“Man dzīve Aizkraukles novadā ir tā – otrās grupas invalīds. Viens pats. Agroplēvi nopirku, uz balkona izaudzēšu gurķi tāpat kā pagājušajā gadā. Nesūdzos. Labi būtu, ja gadiņi nāktu atpakaļ, bet laikam neviens nelemj likumu, ka vajadzētu atpakaļ skaitīt,” teic aizkraukliete Marija.

“Viss apmierina Aizkrauklē. Gaidām novadu apvienošanu, notiek dažādi ceļa remonti, kas iedzīvotājus priecē. Gar Daugavu labiekārtošanas darbi veikti, pozitīvi gaidām reformu,” saka vietējais veikalnieks Ainārs.

“(TV3: Vēlēšanās doma ir piedalīties?) Nē. Tad redzēs. Laiks nāks, tad manīs,” saka uzrunātais Aizkraukles iedzīvotājs Matīss.

Pusstundas braucienā no Aizkraukles pa izdangātu zemes ceļu TV3 Ziņas ieradās Kokneses novada Bebru pagastā, kur zemnieku saimniecība “Vecsiljāņi” ražo graudaugu un zālāju sēklas, bet lielais lepnums ir piena devējas, pateicoties kurām nu jau vairāk nekā desmit gadu šeit top “Ievas siers”.

Saimnieks Juris Sprukulis partiju programmas nelasa. Vietējos vērtē pēc paveiktā – un tikai tā izlemj, kuram atdot savu balsi. Pie varas viņš gribētu redzēt cilvēkus, kas gan novadu, gan valsti vadītu līdzīgi kā uzņēmumu – apdomīgi un taupīgi.

“Man personīgi neliekas prātīgi ik pa laikam taisīt milzu reformas un tērēt budžeta līdzekļus. Budžetu pilda uzņēmēji, nodokļi. Man žēl noskatīties, ja lietas tiek nelietderīgi iztērētas vai nezināšanas pēc. Jo mūsu uzņēmumi abi kopā valsts budžetā ienes 1,3 miljonus kopējos nodokļos. Protams, ka sadalās pa kontiem, kas apsaimnieko. Šobrīd mēs uztaisām lielu uzņēmumu, kad lietas netiek risinātas ātri. Tas satrauc. “Vecsiljāņi” ir viens no lielākajiem lauksaimniekiem valstī. Mēs ikdienā kratāmies septiņus kilometrus pa ārprātīgu ceļu. Jādomā valstiski,” vērš uzmanību ”Vecsiljāņu” saimnieks.

Ceļš, uz kura saimnieks lauž savu tehniku, ir zemnieka lielākā sāpe un, lai politiķi ieklausītos, viņš pat bija noalgojis reklāmas aģentūru. Tikai tā varot tikt sadzirdēts, viņš skumji secina.

Otrpus Daugavai atrodas Jaunjelgava. Viens no tiem novadiem, kas savu neatkarību aizstāv pat Satversmes tiesā, vienīgi lietas izskatīšana nozīmēta nedēļu pirms vēlēšanām, tātad spriedums – liks vai neliks kopā ar Aizkraukli – tikai pēc tām.

TV3 Ziņām tā arī neizdevās sastapt nevienu kategoriski noskaņotu Jaunjelgavas iedzīvotāju.

“Visās vēlēšanās esmu piedalījusies. (TV3: Solījums tur?) Kā nu kurš tur. Bet es pārsteigta, ka nebijāt dzirdējusi. Sešus novadus apvienos. Nekur neeju, nezinu. (TV3: Un tagad, kad pasaku – kas mainīsies?) Nezinu, kā būs. Dzīvosim redzēsim,” saka Jaunjelgavas iedzīvotāja Irēna.

Jaunjelgavu daudzi izmanto caurbraukšanai. Uz tiem lielākoties turas arī ģimenes bodīte pašā centrā, iepretim domes ēkai, kur saimnieko Zane un Jānis ar trim meitām: “Mēs jau paši cenšamies, lai pašiem ērtāk. Veikaliņš jau divus gadus dzīvojas. Gribas, lai pašvaldība pretī nāk, bet nav kā gribējies. (TV3: It kā viņi taču jums te tieši pretī, varbūt pat klienti!) Gluži vienkārši piebraukšana, apstāšanās, kas nav sakārtotas. Bet būtībā esam apmierināti, piecos gados liela attīstība. Iet uz priekšu. Pusdienas bez maksas, aktīvi paši darbojamies. Ģimenes uzņēmums.”

Tikmēr iepretim citai – Kokneses domes ēkai – folkloras kopa “Urgas” satiekas uz pirmo mēģinājumu, kopš noteikumu mīkstināšanas. Izretojušies ārā, līdz desmit cilvēkiem. Uzpil pa lietus lāsei, bet skanīgajām balsīm tas netraucē. Brauc pa novadu dziedāt visos latviešu godos, un gaida, kad atkal varēs ciemiņus aicināt Radošajā mājā. Latviskie rokdarbi, Kokneses cimdu raksti un meistarklases.

“Man ļoti patika, ka bijām Kokneses novads, un daudz darbojāmies. Bet tagad, kad iesim lielajā novadā, ceru, ka sadarbība turpināsies, jo nav jau tā, ka dzīvojam tikai Koknesē. Esam braukuši uz citiem novadiem, ir laba sadarbība ar Kalnziedu muzeju. Ja aizkrauklieši atbalstīt, varēsim labi turpināt darboties. (TV3: Vienīgi tagad bijāt pie pašas domes, tiksiet aizbīdīti tālāk no centra.) 13 kilometri. Ja uztaisīs veloceliņu, nav jau tik tālu,” teic Kokneses folkloras kopas “Urgas” vadītāja Inguna Žogota.

Viens no trim Ingunas dēliem joprojām ir koknesietis, lai arī dzīvo Rīgā. Vismaz tā savu dzimto novadu palīdz uzturēt.

0 Komentāru