Vietvaras 2021: Talsu novadā iekļaus Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu

2 komentāri

Turpinot stāstus par to, kā dzīve priekšvēlēšanu laikā rit Latvijas jaunā veidola novados, TV3 Ziņas devās uz Talsu novadu, kas pēc reformas atdzims vēsturiskajā Talsu rajona izmērā – tajā iekļaus Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu, vēsta TV3 Ziņas.

Jaunais administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz Talsu novada paplašināšanu vēsturiskajā Talsu rajona izmērā, Talsu novadam pievienojot Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu, savukārt par administratīvo centru noteikta deviņu pakalnu pilsēta Talsi. Vietējie apvienošanai neiebilst, taču bažījas, ka novada vadība būs ļoti sadrumstalota un būs grūti panākt strauju novada attīstību.

“Šobrīd es domāju, ka ir diezgan labi, bet žēl, ka viņi savā starpā nevar vienoties, bet tā jau it kā ir daudz kas izdarīts. Grūti pateikt, šķiet, ka tur vairāk tā naudas lieta, jo visu laiku tik maina, saka, ka būs labi abi, bet nekas nemainās. Talsus jau tas īsti nesatrauc, Talsi ir centrs,” novērojis Talsu iedzīvotājs Māris.

“Vajadzētu likvidēt visas nepilnības, kas ir cilvēku starpā, cilvēki ir sanaidoti – tad bija tāda pašvaldība, tad bija tādi likumi, tad tāds pašvaldības modelis. Es domāju, ka jāsāk ir ar to – arī sociālos jautājumus, un tad droši vien arī darbs izdosies,” domā Talsu iedzīvotāja Sarmīte.

Pēc novadu reformas Talsu novadā iedzīvotāju skaits būs 35771. Kopējā platība – 2749 kvadrātkilometri. Talsu novada kopējie budžeta ieņēmumi – 43 067 826 eiro,  taču teju katrs piektais jeb 24% eiro gan nav pašu nopelnīti, bet saņemti no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Talsu novada ekonomikas dzinējspēks ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Novada komersantu klubs, kas apvieno 46 biedrus un ir lielākie darba devēji novadā, uzņēmējdarbības vidi vērtē drīzāk pozitīvi. Tiesa, neslēpj, ka sadrumstalotā līdzšinējās domes vadība apgrūtina sadarbību starp pašvaldību un uzņēmējiem.

“Ir skaidrs, ka šī politiskā sadrumstalotība ar tik daudzām politiskajām partijām, kā līdz šim ir bijis Talsos, īsti labus augļus nenesa, līdz ar to tā mūsu vēlme – lai būtu partiju mazāk. Mūsu novada iedzīvotāji ir noguruši no šiem politiskajiem ķīviņiem, mēs gribam, lai viņi savā vidū apsēstos pie apaļā galda, nospraustu mērķus un kādā virzienā mēs ejam ar novadu,” iesaka Talsu iedzīvotājs Uģis.

Arī jaunveidojamā Talsu novadā uz krēsliem domē solās būt sīva konkurence. Te balotējas astoņu partiju saraksti, uz 19 vietām pašvaldībā pretendē 161 kandidāts. Uzņēmējs saredz, ka jaunajam novadam būs daudz izaicinājumu – sākot ar īres namu pieejamības problēmu risināšanu, ceļiem, infrastruktūru un beidzot ar to, kā atkal apvienot iepriekš nošķirtos novadus.

“Lielākais izaicinājums mums ir noārdīt šīs robežas, un es vispār uzskatu, ka vēsturiska kļūda bija, kad sadalīja novadus, jo Talsi bija kā Talsu rajons. Novadu apvienošana ir liels izaicinājums, politiķu un pašvaldības stūrakmens ir, ka viņiem ir jāsaliedē savas struktūras. Mūsu lielākā šīs dienas problēma ir, kā savienos šos novadus – kaut vai tas pats ceļš Talsi-Dundaga, Talsi-Roja vai Talsi-Mērsrags ir katastrofālā stāvoklī,” pauž Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs.

Vēl viens jautājums, kā piesaistīt investīcijas. Uzņēmēji šeit gribot darboties, taču ir virkne problēmu, kas attur no pārcelšanās uz Talsiem.

“Mums ir Rīga, kas ir valsts valstī, tur ir cits resurss, cits atalgojuma līmenis, cits dzīves līmenis. Lauki ir tā kā nomale. Viņiem ir vajadzīgs cilvēkresurss, vieta, elektrība un pilsēta kā tāda, ko piedāvā, kur viņš dzīvos. Talsi, kas ir mums lielākais administratīvais centrs, kā attīstīsies vecpilsēta, lai nebūtu šo tukšo ielu, tukšo skatlogu, šeit ir vajadzīgs cilvēks,” saka ,” Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājs.

Talsinieki par novadu apvienošanu nebēdā – tā jau savulaik dzīvots Talsu rajonā, neesot bijušas problēmas. Vienīgais, ko cer – lai jaunie domnieki par cilvēku vairāk domā.

“Ja man kāds šo jautājumu būtu uzdevis pirms vairākiem gadiem, kad bija runa par reformu, tad es būtu teikusi, ka šāds brīdis pienāks, un tas ir arī pienācis. Es uzskatu, ka to, kas bija labs, izpostīja un tagad mēģinās pa gabaliņiem salikt kopā,” uzskata Sarmīte.

“Dzimtā vieta ir Roja, un esmu piedzīvojis rajonu. Kopumā vienalga, galvenais, lai attīsta. Talsos būtu vajadzīgas takas kā citur, bet tā kopumā iedzīvotājiem infrasruktūru jāsakārto,” norāda Talsu iedzīvotājs Uģis.

“Domāt par cilvēkiem, cilvēku veselību, par veciem cilvēkiem noteikti un jauniešiem,” tā uzskata Zaiga.

“Vairāk bērniem, kur laiku pavadīt, to pašu bērnu laukumu sakārtot, lai ir iespējas, jo īsti nav, kur aiziet, jo, piemēram, es bērnudārzā nelaidīšu vēl, līdz ar to, lai man būtu, kur aiziet, pavadīt ar viņu kopā ar citiem bērniem laiku,” saka Talsu iedzīvotāja Krista.

Tālāk dodamies uz pievienojamo Dundagas novadu, kura vārds šajā gadā skaļi apvīts ar politiskajām peripetijām.

Dundagas pašvaldība jau kopš gada sākuma nav rīcībspējīga, jo nespēja vienoties un ievēlēt domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Tā kā pašvaldība bez vadības nespēj funkcionēt, Saeima pagājušajā nedēļā vienbalsīgi nobalsoja par Dundagas novada domes atlaišanu. Tagad šeit iecelta pagaidu administrācija līdz brīdim, kamēr uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā Talsu novada dome.

Vietējiem noskaņojums drūms – citi pat saka, vai ir jēga uz vēlēšanām iet.

“Ko t’a nu vēlēs? Viņi jau sevi tur paši izvēlas, nevar ievēlēt savu kungu, nu sanāca atlaist. Nav jau nozīmes, viņi tāpat ieliks savu,” saka Dundagas iedzīvotāja Solveiga.

“Nu, slikti, bet nezinu, vai vērts vairāk. Kādreiz jau bija tā [ka Dundagas novads bija pievienots Talsiem], mums – pensionāriem-  nekas nemainās,” nosaka Dundagas iedzīvotāja Astrīda.

“Nezinu par to, kas mums kaunu vairs nedarīs, tā ka tagad mūsu deputāti dara mums ļoti lielu kaunu. Kauns – nekad Dundagā nav tā bijis, mēs esam bijuši lepni par savu Dundagu, bet tagad… nu kā ir, tā ir,” spriež Dundagas iedzīvotāja Vēsma.

Kolkas pagastā uzrunātie iedzīvotāji vēlēt ies, un lielākā cerība ir, ka reformas dēļ piekrastes rajoni piedzīvos uzplaukumu.

“Es domāju, ka vairāk būtu jādomā par dzīvojamām mājām, lai piesaistītu cilvēkus, jauniešiem vispār nav ko darīt, labi, tagad ir pandēmija, bet jauniešiem nav ne sporta zāles, nekā, lai ģimenes atgriežas. Mums pārsvarā izpērk [zemi] pilsētnieki, kas atbrauc vasarā uz vienu vai diviem mēnešiem, un viss, vairāk mums arī nav,” novērojusi Kolkas iedzīvotāja Ilze.

“Tā vienreiz jau tā bija, tad jau redzēsim. Galvenais ir darba vietas – cita iemesla jau nav, kāpēc cilvēki no šejienes aizbrauc,” secina Kolkas iedzīvotāja Ingrīda.

78 kilometrus garā Talsu novadam pievienojamā Rojas upe līkumo cauri Ziemeļkurzemei, ieplūstot Rīgas jūras līcī. Rojas ūdeņos reiz kuģojuši senie skandināvi, Roja kalpojusi par nozīmīgu viduslaiku tirdzniecības ceļu. Arī tagad šeit zvejniecība ir viena no attīstītākajām nozarēm. Vietējie ir lepni par savu kūrorta ciematiņu.

“Diezgan ir ok – kā jau tādai kūrorta pilsētai – pludmale ir, ar to man pietiek,” nosaka Rojas iedzīvotājs Tomass.

Būtu grēks doties prom no Rojas, nenogaršojot zivis. Vietējā zivju bodē, kur saimnieko Jānis, var nopirkt gan ceptas reņģes, zandartus, mencas, kūpinātus lašus un uz oglēm ceptus nēģus. Uzņēmējs par dzīvi te nesūkstās, tiesa, atzīst, ka bizness pārsvarā balstās uz atpūtniekiem vasarā.

“Attīstības iespējas varbūt ir vienīgi tad, ja notiek kaut kāds tūrisms, ziemas sezonā tūrisma gandrīz nav, nu Covid-19 dēļ šogad bija vairāk tūristu, bet iespējas vasarā ir,” spriež Rojas ”Zivju bodes” saimnieks Jānis Maslobojevs.

Par atgriešanos vecajā Talsu rajonā Jānim ir dalītas sajūtas.

“Grūti pateikt, kā būs ar birokrātijas aparātu visu, bet nu īsti nav ne negatīva pozīcija, ne pozitīva. Protams, ka, ja Roja būtu pati par sevi, tad būtu pati par sevi, es uzskatu, ka var pastāvēt, kaut kas jau ir sasniegts Rojā. Kā būs, to jau laiks rādīs,” prognozē Rojas ”Zivju bodes” saimnieks Jānis Maslobojevs.

Kā Mērsraga, tā arī Rojas iedzīvotāji cer, ka jaunā novada dome risinās darba vietu jautājumu un domās, kā noturēt šeit cilvēkus. Kā saka vietējie – patlaban šeit dzīvība vērojama tikai vasarā, kad zvejnieku ciemati ir pārpildīti ar tūristiem. Arī prognozes par iedzīvotāju skaita tendencēm nav iepriecinošas,un 2030. gadā šeit iedzīvotāju skaits samazināsies par aptuveni 20%.

Mērsraga osta atrodas vienā no gleznainākajiem Rīgas jūras līča piekrastes posmiem. Šeit ir koncentrēta lielākā rūpnieciskā ražošana, Mērsraga osta ir otrā lielākā Latvijā mazo ostu vidū. Ar ko šie piekrastes rajoni Latvijā pazīstami – protams, ka ar jau 81 gadu senajām Zvejnieksvētku tradīcijām, kas ik gadu šeit – Mērsragā, Rojā, arī Kolkā – pulcē tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas un ne tikai.

2 komentāri