Vietvaras 2021: Pierīgā bagāto Garkalni pievieno Ropažiem, bet centru atstāj Ulbrokā

3 komentāri

Pierīgā radīts jauns Ropažu novads, kura centrs gan nebūs meklējams Ropažos, kā varētu secināt no nosaukuma, bet gan Ulbrokā. Šī ir turīga teritorija, un versiju, kā biezo “lāčādu” sadalīt, netrūka. Arī te savs vārds vēl sakāms Satversmes tiesai. Topošo Ropažu novadu no padomju ķieģeļmājām līdz lepnām villām brauca iepazīt TV3 Ziņas.

Garkalne ir arī žurnālista Aida Tomsona novads. TV3 Ziņas pastaigājās ar viņa uzticamo Aliju pa savrupmāju rajonu. Līdz vēlēšanām vairs tikai trīs nedēļas, un garkalnietis mums stāsta, kā ir dzīvot tik iekārotajā Pierīgā, kur robežas savilktas pēc visai savdabīgiem principiem.

“Mums puse ciema Ādažu novadā, kapi Ādažos. Kad apglabāju mammu, jāvienojas ar Ādažiem, lai ierāda vietiņu. Un Baltezerā puse un puse – saimnieki kā Ādaži, tā Garkalne. Esam piedēklis no visām pusēm. Garkalne varbūt citā situācijā, jo izspruka no iepriekšējās apvienošanas, šī būs lielākā reforma kopš padomju laikiem un rajonu nobrukšanas,” norāda Aidis Tomsons.

Tomēr arī jaunā karte nebūt nav viennozīmīga. Stopiņu izvirzījums kā tāds pīķis iestiepjas kaimiņu Salaspils teritorijā, Baltezers joprojām sadalīts starp Ādažiem un Garkalni, Inčukalnam atņemta Vangažu pilsēta. Vienlaikus šis, bez šaubām, būs turīgs novads. 30 500 iedzīvotāju – to skaits nākotnē pieaugs. Budžets – 54 miljoni, turklāt paliek pāri, lai izlīdzināšanas fondā iemaksātu, nevis no tā pasmeltos.

Novadu reforma Pierīgā būs radījusi savādu veidojumu – nosaukums Ropažu novads, centrs Ulbrokā, un tam piesliesies arī bagātā Garkalne. Kā reiz Garkalne nav mierā un cer uz Satversmes tiesas lēmumu.

Kā novads tapa, TV3 Ziņas jautāja cilvēkam, kurš zina vislabāk – bijušais pašvaldību ministrs Juris Pūce (AP), kuram paša autostāvvietu skandāls neļāva reformu piedzīvot īstenojamies dzīvē.

“Novada tapšanas vēsture ir sarežģīta.” Eksministrs atceras, ka pirmajā reformas versijā – vēl 2019. gada pavasarī – tāda atsevišķa Ropažu novada nebija vispār. Teritoriju bija doma sadalīt starp Salaspili, Ādažiem un Siguldu.

Ja laukos jaunās robežas apvilka ap lielajiem reģionu centriem, tad Pierīgā bija citi principi. “Pierīgā modelis – katrai pašvaldībai jābūt spējīgai nodrošināt visus pakalpojumus pilnā apmērā, t.sk. dārgākais – vispārējā izglītība, lai vismaz viena pilnasinīga vidusskola sanāk. Tapa valdības piedāvājums – Ulbrokas novads ar centru Ulbrokā,” stāsta Pūce.

Taču arī šim variantam nebija lemts tikt iemūžinātam dzīvē. Saeimas deputāti nolēma mainīt nosaukumu uz Ropažu novadu, nemainot centru – tas paliek Ulbrokā. “Nosaukums ir emocionāls. Tagad esam Stopiņu novadā, centrs Ulbrokā. Ir arī Beverīna… Tā nav vienīgā vieta, kur nosaukums citādāks kā centrs. Centrs jāsaglabā tur, kur ir infrastruktūra, un tā viennozīmīgi ir Ulbroka,” saka bijušais pašvaldību lietu ministrs.

Turīgais novads, bez šaubām, ir partiju iekārots. Vēlētājiem priekšā liktas 14 listes ar 234 kandidātu vārdiem. Vairums ir jauni cilvēki, līdz 50 gadu vecumam.

“(TV3: Kā patīk doma, ka būsiet Ropažu novads?) Ļoti nepatīk. Te ir laba sabiedrība, pacēlušies, nav zādzības, slepkavības. (TV3: Kāda būs Jūsu pozīcija? Balsot par savējiem?) Jā!” – šādu viedokli pauž uzrunātā Stopiņu iedzīvotāja Biruta.

“Kāds nu būs, tāds būs. Centrs tāpat šeit. Kāds nosaukums – arī Ropaži ir skaists vārds,” domā vietējā iedzīvotāja Iveta.

“Manu balsi nepieņem – esmu iedzīvotāja, bet ne pilsone. Te taču apkārt visi krievi dzīvo! Pat latvieši krieviski runā,” saka Garkalnes iedzīvotāja Marija.

“(TV3: Vai zināt par novadu apvienošanu?) Zinu, zinu. Iešu uz vēlēšanām, bet nezinu, par ko balsošu. Es nevienu nepazīstu. (TV3: Bet kā dzīve šeit?)  Labāk nekā Rīgā. Daudz labāk,” teic Stopiņu iedzīvotāja Svetlana.

“Man ļoti patīk Ulbrokā. Vislabākā vieta pasaulē! Pasaules galvaspilsēta! Rīgas un Latvijas galvaspilsēta,” norāda Ulbrokas iedzīvotāji Ilona un Kristofers Dmitruki.

Par Ulbrokas Pērli sauktais kultūras centrs ir guļamrajonu ieskauts. Brīvu pļavu, ko apbūvēt, kļūst aizvien mazāk. Turpmāko gadu izaicinājums būs ūdensvadi un kanalizācija strauji sabūvētajos ciematos, ceļi, lai ļaužu pūlis ik dienu tiek uz darbu un atpakaļ, dārziņi un skolas – jaunajām ģimenēm.

“(TV3: Jums ir svarīgi, kā sauc novadu, kurā dzīvojat?) Līdz šim – adrese Garkalnes novadā. – (TV3: Nosaukums svarīgi?) Varbūt jā, diemžēl. Mums labākā infrastruktūra. Ģimenēm ar bērniem svarīgi,” pauž Upesciema iedzīvotāja Irīna.

“Es pieļauju, ka vairums garkalniešu nav apmierināti, jo gribēja pie Ādažu novada. Ādažos ir civilizētāk, veikali, doktorāts, mēs esam lauki. Ādažu novads balansējis uz izšķērdības robežas, bija kredīti un maksātnespējas, bet Garkalne nebija investējusi. Sajūta – ja pievienosies, kredītu nasta kopēja, bet paliksim nomale. Viens no iemesliem, kāpēc deputāti tā lēma,” vērš uzmanību Aidis Tomsons.

TV3 Ziņām tika izrādīta viena no lepnajām Langstiņu villām. Ģimene nolēmusi to pārdot, jo mamma gados, tik lielu vairs nevajag. Šis ir īpašums, kas ierakstās prestižā cenu segmentā – virs trešdaļmiljona. Un kaimiņos tādu netrūkst. Vien dažas mājas tālāk ir uzņēmēja Raimonda Gerkena piecus miljonus vērtā “Villa Velga”, tepat arī Latvijas Bankas eksprezidenta mājoklis.

Skaidrs, ka ne jau kāda īpaša māka saimniekot, bet tuvums Rīgai un skaistā daba bijuši novada uzplaukuma pamatā. Langstiņus iecienījuši turīgie iedzīvotāji. Bet šī teritorija saglabā arī kontrastus. Šeit līdzās pastāv kā lepnas villas ezera krastā, tā arī senā ciemata apbūve.

TV3 Ziņas jautāja domas arī Gerkenam, bet pie kameras uzņēmējs nevēlējās runāt – vien noteica, ka Ropaži vai ne Ropaži, savā villā dzīvi viņam tas nemaina.

Nekustamo īpašumu mākleris Antons Štekleins cer, ka līdzīgi domās arī citi klienti – īpašumu prestižs un cena nebūs skarti: “Prestižs. Katrs uztver subjektīvi. Nebūs svarīgs nosaukums, bet ieguvumi, ko tas sniedz viņam. Ja ģimene šeit laimīga, tas ir noteicošais faktors.”

Līdz maija beigām gaidāms Satversmes tiesas lēmums gan Garkalnes sūdzībā, gan arī Inčukalna protestos par viņiem plānoto Vangažu pilsētas atņemšanu. Teorētiski tas nozīmē, ka vēlēšanas vēl var tikt apturētas.

Savukārt Garkalnei šīs nav reformas beigas. Tā kā to pārdala Vidzemes šoseja, tuvākajos gados vēl lems, kurā pusē atstāt Baltezera ciemu – pie Garkalnes vai Ādažiem.

3 komentāri