Vietvaras 2021: Ogres novads iedzīvotāju skaita ziņā būs lielākais Latvijā

0 Komentāru

Pirms nedēļas nogalē gaidāmajām vēlēšanām TV3 Ziņas šovakar stāsta par Ogres pašvaldību, kas iedzīvotāju skaita ziņā turpmāk būs lielākais novads Latvijā, jo Ogrei būs arī otra lielākā dome valstī ar 23 deputātu krēsliem.

Jaunajā Ogres novadā ietilps četras Daugavas krastos esošas pašvaldības – Lielvārde, Ikšķile, Ogre un Ķegums. Pašvaldībai kopumā būs novada statuss, taču pati Ogre iegūs arī ilgi prasīto valstspilsētas statusu, kas ļaus tai pievienoties lielo pilsētu pulkam.

Ogres pašvaldība pēdējos gados lielu uzmanību pievērsusi pilsētas vizuālā tēla uzlabošanai. Tiek remontētas vecās un celtas jaunas ēkas, attīstīti tūrisma objekti un pilsētvides noformējums katros svētkos uz šejieni vilina cilvēkus no daudzām apkārtējām pašvaldībām.

“Mani apskauž kolēģi Rīgā un saka – tev ir, kur iziet, tev ir, ko darīt, un katru reizi atklāju kaut ko jaunu. Arī par infrastruktūru nevar sūdzēties, iepriecina projekti, kas būs. Es te dzīvoju 22 gadus, un pēdējie ir, uh, uzrāviens,” spriež ogrēniete Māra.

“Mums ir viss, ko vajag – sports un mūzika, un māksla, un kultūra. Jaunā bibliotēka top, tā taču īsta “Gaismas pils” būs mums,” spriež ogrēniete Ausma.

Tādas lielākoties ir teju visu uzrunāto ogrēniešu atbildes. Par pilsētu viņi ir priecīgi, un, ja kā arī trūkst, tas ir pieejams galvaspilsētā. Vienīgā sāpe – Ogres estrāde – privatizēta, nožogota un vairs cilvēkiem nepieejama. Idejas par to, kas vēl uzlabojams, samērā pieticīgas.

“Man pagājušonedēļ klīda vesels bars un meklēja Špakovska parku. Vajag vairāk norāžu tūristiem, jo mums ir smuka aplikācija, bet man saka, ka es ejot negribu vilkt ārā telefonu, es gribu iet un skatīties,” secina Māra.

“Ir baigi smuki, ir forši. Kā vēl pietrūkst ? Pie mājām tuvāk bērnudārzs, mēs no Kartonfabrikas esam. Jā, tur plānā ir, bet vēl nekas nekustas uz priekšu,” spriež vietējie iedzīvotāji Dāvis un Daina.

Ogres novada Suntažu pagastā saimnieko Ziemeļu ģimene, kura izveidojusi uzņēmumu “Dabas dimanti”. Te top kūkas, kas nesatur glutēnu un laktozi. Pirms tam ģimene dzīvojusi Ogrē un lēmumu pārcelties uz laukiem nenožēlo.

“Mēs šobrīd esam pamanījuši to tendenci, ka jaunas ģimenes labprāt pārceļas uz Suntažiem, jo Suntažos ir diezgan labi attīstīta tā infrastruktūra – mums ir gan bērnudārzs, gan skola, gan ambulance – principā viss, kas ir nepieciešams ikdienas dzīvei,” secina uzņēmuma “Dabas dimanti” saimniece Monika Ziemele.

Uzņēmēji nākotnē vēlētos attīstīt gastronomisko tūrismu, tādēļ cer uz pašvaldības atbalstu. Tāpat Ziemeļi novērojuši, ka Ogres lauku pagastos sāk aptrūkties vietas, kur dzīvot.

“Lauberes pagastā, kas ir blakus, ilgi un dikti rakstījuši vēstules Ogres novadam, lai viņiem vismaz vienu ceļu noasfaltētu, lai varētu tīrām mašīnām aizbraukt uz mājām. Mums kā uzņēmumam ļoti interesētu Kangaru ceļa noasfaltēšana, mums būtu ērtāka loģistika,” saka uzņēmuma “Dabas dimanti” īpašnieks Ivars Ziemelis.

Rīgas tuvuma, blakus esošo šoseju un dzelzceļa, kā arī bagātīgo dabas resursu dēļ šajos četros novados nav vienas izteiktas uzņēmējdarbības nozares. Cilvēki te nodarbojas ar ražošanu, tirdzniecību, rūpniecību un daudz ko citu.

Piemēram, Ķegums ir vairāk industriāls, te atrodas hidroelektrostacija, zivsaimniecības uzņēmumi un derīgo izrakteņu raktuves. Dienas vidū vietējo te ir maz, uzrunāto vajadzības – ļoti praktiskas.

“Veikali varēja būt labāki no produkcijas, kā teikt. Nu, veikali, nav diez ko labi, jā,” stāsta Ķeguma iedzīvotāja Geņa.

“Mēs daudz ko rakstījuši esam, ka mums soliņus vajag no Ķeguma līdz Lielvārdei, tajā taciņā, kur pastaigāties kādi četri kilometri. Vienvārdsakot – soliņus vajag vecākiem cilvēkiem, ejot no veikala,” spriež Geņa.

Iedzīvotāju skaita ziņā Ogres novads būs lielākais valstī, un tajā dzīvos vairāk nekā 60 000 cilvēku. Prognozes gan liecina, ka 10 gados iedzīvotāju skaits samazināsies par 8%. Saliekot kopā vietvaru budžetus, ieņēmumi šogad pārsniegs 80 miljonus eiro.

Ikšķile ir viena no retajām pilsētām, kur prognozēts iedzīvotāju skaita pieaugums. Lai arī pārējos novados lielākais darba devējs ir Rīga, Ikšķile jaunveidojamajā pašvaldībā ir izteiktākais guļamrajons. Uzrunātos Ikšķiles iedzīvotājus gan tas tīri labi apmierina un būtiskas sūdzības arī nedzird.

“Mums ar riteņiem, ka jābrauc šitās malas, uzsit priekšējo riteni, lūk, tas nav smuki sataisīts, bet tā viss vispār apmierina, nav nekāda vaina,” spriež Ikšķiles iedzīvotāja Ināra.

“Man bērni šeit nedzīvo, tāpēc es nevaru teikt ne par skolu. Ir laba dzīvnieku aprūpe tepat uz vietas, ir veselības aprūpe, ļoti labs doktorāts mums ir,” saka ikšķiliete Aija.

Arī Ikšķiles uzņēmēju biedrībā stāsta, – šeit vairāk domā par zaļu un sakoptu vidi iedzīvotājiem, nevis, piemēram, industriālo zonu attīstību. Vietējie uzņēmēji jau tagad pēc reformas nolēmuši apvienoties ar kolēģiem no Ogres un Lielvārdes, tādēļ cer uz veiksmīgu sadarbību arī ar jauno domes vadību. Patlaban galvenās vajadzības ikšķiliešiem būtu vairākas. “Tas, kas noteikti prasās, gan man personīgi, gan iedzīvotājiem, tas ir šis slavenais Skolas ielas projekts, kur plānojās doktorāts, bibliotēka. Tas ir tas, kas noteikti prasās, jo iedzīvotāju skaits ar katru gadu palielinās. Ikšķilē joprojām trūkst arī bērnudārzu,” secinājusi Ikšķiles novada uzņēmēju biedrības priekšsēdētāja vietniece Sanda Reikmane.

Lielvārdes josta, eposs Lāčplēsis un visa tam sekojošā Lielvārdes kultūras identitāte turpmāk būs arī Ogres novada bagātība. Šeit uzrunātie vietējie par apvienošanos neiebilst. Viņiem ir arī ieteikumi, kam jaunajai varai turpmāk vajadzētu pievērst uzmanību.

“Es pirms tam biju jumpraviete, arī Lielvārdes novadā. Es tur dzīvoju, un tad man nebija tāds skatījums, ka tur kaut kas ir nolaists, bet es pārvācos uz Lielvārdi, te infrastruktūra ir stipri vien attīstītāka, tad ir tā jūtami, ka Jumpravai vajag tādu svaigumu ieviest, bet, ja es skatos kā lielvārdiete, tad mani ļoti viss apmierina,” saka Lielvārdes iedzīvotāja Agnese.

“Noteikti sakārtot ielas ne tikai centrā, bet arī ārpus centra. Un es skatos, ka ielas taisa, bet nepadomā par māmiņām un ratiem. Viņi uztaisa ielas, bet invalīdiem vai māmiņām ar ratiem nav pārejas uztaisītas,” novērojusi Santa.

Edīte Kuzmane sevi par lielvārdieti sauc jau desmit gadus un apmēram tikpat ilgu laiku viņas dzīvi pārņēmusi amatniecība, tostarp, jostu aušana. Taujāta, kas vislabāk raksturo Lielvārdi, viņa saka: “Kultūra, ļoti attīstīta kultūra, muzikālā kultūra. Un, protams, ļoti liels saimnieciskums, kas daudziem ir palicis atmiņā no kolhoza laikiem. Saimnieciskums cilvēkos ir ļoti izteikts,” norāda Lielvārdes iedzīvotāja un amatniece.

Iepriekš Edīte mita Ogrē un, ņemot vērā kaimiņu attīstību, par apvienošanu ir cerīga. Taujāta par to, ko sagaida no jaunā novada, amatniece izaugsmi kultūras attīstībā.

“Lielvārdē faktiski jāsaka šobrīd ir trūkums ar tādām publiskām telpām, ko pašvaldība varētu izmantot tādām sabiedriskām aktivitātēm. Lielvārdē nav arī tādas izstāžu zāles,” saka Kuzmane.

Lielā iedzīvotāju skaita dēļ Ogrē būs otra lielākā dome valstī, kurā strādās 23 deputāti. Un cīņa uz iekārojamā novada vadību būs sīva, jo vēlēšanās savu kandidatūru pieteikuši 243 pretendenti no 12 sarakstiem.

0 Komentāru