Vietvaras 2021: iedzīvotāji ir lielākoties apmierināti ar jaunizveidoto Siguldas novadu

2 komentāri

TV3 Ziņas turpina sižetu sēriju “Vietvaras 2021” par jaunizveidotajām Latvijas pašvaldībām, un šoreiz galamērķis ir jaunais Siguldas novads. Tas izveidojies, apvienojoties Krimuldas, Mālpils un daļas Inčukalna pašvaldībai. Vidzemnieki par reformas gaitā izveidoto apvienību kopumā apmierināti, taču arī šeit viena lielā neskaidrība – visi gaida Satversmes tiesas spriedumu, jo Inčukalns reformai iebilst.

Sigulda izsenis bijusi tūrisma pilsēta. Antra Plavgo jau vairāk nekā 30 gadu gatavo galveno pilsētas simbolu un suvenīru – koka spieķīšus. Taču nu jau vairāk nekā gadu meistare darbnīcā lielākoties vientuļi loka, dedzina un krāso spieķīšus, jo pandēmijas laikā līdz ar tūrismu apstājies arī bizness.

“Latviešiem mājās viens spieķis jau ir, un ārzemnieki pašlaik nebrauc. Tā ka tiešām ir gandrīz apstājusies tā spieķu tirgošana. Pašlaik 95% mazāk ir. Mums ir tā, ka nedēļas vidū neienāk vispār neviens. Brīvdienās divi, trīs pa visu dienu,” stāsta Siguldas spieķu meistare.

Siguldā tūrisms ir starp nozīmīgākajām nozarēm. Pirms krīzes tur nodarbināti bija vairāk nekā 200 cilvēku, lielākoties vietējie. Tūrisma nozares apgrozījums vien – ap 15 miljoniem eiro gadā.

“Mums tā tūrisms attīstības aģentūra jau ļoti pūlas, lai piesaistītu tūristus. To jau mēs jūtam, ka pēdējā laikā daudz vairāk brauc tūristu uz Siguldu,” teic Antra Plavgo.

Tomēr jau drīz jaunajai Siguldas domei visas pūles būs jāpieliek, lai tūristus vilinātu un attīstītu nu jau krietni lielāku teritoriju.

Jaunizveidotais Siguldas novads turpmāk aptvers Siguldas, Mālpils, Krimuldas un daļu Inčukalna pašvaldības teritorijas. Iedzīvotāju skaits – nedaudz virs 32 000, no kuriem vairāk nekā puse būs siguldiešu. Novada budžets – 41 miljons eiro, un lielākā daļa ienākumu pašu, vien nedaudz virs trim miljoniem eiro, “piešprice” no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Jaunajā Siguldas novadā viens no attālākajiem pagastiem līdz novada centram turpmāk būs Lēdurga. Pagasta robežas mainītas jau vairākkārt, savulaik jau tā bijusi daļa Siguldas un Limbažiem, tagad ir viens no diviem Krimuldas novada pagastiem, savukārt jau pavisam drīz Lēdurga atkal pievienosies Siguldai.

Darba dienas vidū ciematā vienīgā rosība pie veikala. Vietējie īpaši lepojas ar aktīvo kultūras dzīvi un cer, ka, pievienojoties Siguldai, tā neapsīks.

“Tas Siguldas priekšnieks lāga neciena ne pensionārus, ne pensionārus, neko. Un, kad mums ir Lēdurgā pensionāru balle, tad no Siguldas daudzi vecie brauc pie mums,” stāsta Lēdurgas iedzīvotāja Vija.

Tikmēr lēdurdzieši brauc uz Limbažiem. Tur gan darbs, gan kārto citas darīšanas. Sigulda šejieniešiem pa ceļam nesanāk.

“Godīgi sakot, mēs jau biežāk braucam uz Limbažiem. Tur mums jau no agrākiem laikiem ir ambulance un tādas lietas. Tā kā uz Siguldu tikai tā, ekskursijas pēc aizbraucam,” atklāj Lēdurgas iedzīvotājs Uldis.

Viens no lielākajiem Lēdurgas pagasta un arī Krimuldas novada uzņēmumiem ir “Lēdurgas miesnieks”. Gaļas cehā un kautuvē te nodarbina aptuveni 50 cilvēku. Uzņēmumam vēlmju maz, galvenais – lai sakārto ceļu no Siguldas uz Lēdurgu.

“Piemēram, lielās mašīnas. Remonti tomēr ir ļoti dārgi. Un firma tomēr maksā nodokļus, bet tas komforts, neviens nav nācis pretī. Tāpēc mēs ceram, ka ar novadu apvienošanu būs tas lielais novads, kas ies ar valsti runāt, mēģinās to ceļu sataisīt,” teic “Lēdurgas miesnieks” pārstāve Sandija Segliņa.

Kas vēl svarīgi uzņēmējiem? Lai tagad viņi nekļūst par novada nomali un lielais centrs sadzird arī viņu vajadzības: “Varbūt pat jāparunā ar iedzīvotājiem, kādas būtu viņu vēlmes, ko viņi grib no tā novada. Jo… nu, lauki ir lauki. Laukiem vienmēr pievērš mazāku uzmanību, to mēs zinām. Labi, mums ir dendroparks, uz kuru brauc jogas taisīt un kaut kādas sporta nodarbības, bet kopumā dzīve laukos ir dzīve laukos.”

Tikmēr paši siguldieši par savu pilsētu un novadu ir apmierināti. Pilsēta sakārtota un sakopta. Vietējie ar to, ka sevi var saukt par siguldiešiem, lepojas. Un šādi sevi dēvēt vēlas daudzi.

Viens no Siguldas ieguvumiem ir arī Rīgas tuvums. Pa samērā labu šoseju tas ir mazāk kā vienas stundas brauciens, tāpat arī regulāra sabiedriskā transporta kustība. Ērtā Rīgas sasniedzamība, mierīgais pilsētas dzīves ritms un dabas daudzveidība ir tikai daži iemesli, kādēļ daudzi iedzīvotāji izvēlas pārcelties tieši uz šejieni.

Tomēr darbs visiem šeit neatrodas. Siguldas apriņķī ap 40% iedzīvotāju ik dienu mēro ceļu uz darbu Rīgā. Tādēļ vietējie saka, domei būtu jāmotivē vairāk darbavietu radīt arī novadā. Savukārt jaunie sagaida mājokļu deficīta problēmu risināšanu. Šobrīd īres un tirgus cenas pieaugušās tā, ka parastais siguldietis šeit atļauties savu dzīvesvietu bieži vien nemaz nevar.

“Ja ir diezgan mazs budžets, es domāju, ka šeit būs ļoti grūti atrast, kur dzīvot. Ar tiem dzīvokļiem ir tā, kā ir. Un daudzus tiešām aizņem rīdzinieki, kuri šeit brauc. Un privātmājas maksā diezgan daudz, tāpēc ir šeit grūti ar to, jā,” atzīst siguldiete Anastasija.

Mājokļu netrūkst, tomēr risināmās problēmas šajā jomā saredz arī 20 kilometru attālas Mālpils iedzīvotāji.

“Es domāju, – Mālpilī ir tāda lieta kā māju renovācija, ar ko būtu jāsāk darboties, jo šeit šī lieta nenotiek. Protams, tur daudz atkarīgs, lai būtu vietējie cilvēki aktīvi, jo tā nav tikai pašvaldības lieta. Bet Siguldā ļoti aktīvi notiek renovācija, un gribētos redzēt, ka kāds pozitīvs stimuls ienāk arī Mālpilī no tā,” saka Mālpils iedzīvotāja Sandra.

Un par stimulu, ko novadu apvienošanās iedos mazajiem Siguldas kaimiņiem, šajā pusē runā daudzi. Vēlmes gan pēc sakārtotākās vides.

“No mana skatpunkta, kā pensionāra, jau tāda stabila, izskatās, ka būs cerīgāk. Nav mums estrādes, ir mums kultūras centrs, vienīgais lepnums. Ir mums sporta centrs, peldbaseins, otrs lepnums. Bet pamatā jau nav ar ko īpaši lepoties, tā kā tad, kad būsim lielajā “kolhozā”, cerams, ka mūsu ceļi attīstīsies,” teic mālpilietis Valdis.

“Manuprāt, viss virzīsies uz labu, redzot, kā Sigulda attīstās un viss notiek. Es noteikti esmu par. Tieši runājot par Turaidu, domāju, ka tur noteikti būs plusi klāt, jo Turaida diemžēl ir diezgan atstāta novārtā. Tik tuvu tāds tūrisma centrs, bet vietējiem iedzīvotājiem tā vieta ir ļoti skumja.”

Savukārt jau tuvāk Rīgai ir Inčukalns. Tā pievienošanās Siguldai šobrīd ir lielākā neskaidrība, jo dome vērusies Satversmes tiesā, reformu apstrīdot. Pašvaldība iebilst, ka tā sadalīta uz pusēm. Vangaži atdoti Ropažiem ar novada centru Ulbrokā, bet Inčukalna pagasts nonācis Siguldas paspārnē.

Vietējiem gan iebildumu par apvienošanos neesot. “Man principā vienalga. Tagad te visas ielas kārto, varbūt tur kāds zaudēs darbu, pats saproti. Ja tev pēkšņi atņem šo aparātu un saka – sēdi zālē. Pats zini, kā tas ir. Man tad vienkārši, pensija liela, ir labi,” stāsta Inčukalnā dzīvojošais Ēriks.

“Es katrā ziņā esmu priecīga, ka mūsu centrs nav Ulbroka. Tās būtu lielākas grūtības man kā iedzīvotājam saņemt pilnvērtīgus pakalpojumus, nekā iekāpt vilcienā, ja nav mašīnas, un aizbraukt uz Siguldu, saņemt pakalpojumu un vēl skaisti pastaigāties,” domā Inčukalna iedzīvotāja Ina.

Paredzams, ka Satversmes tiesas lēmums gaidāms vien nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām 28. maijā. Kandidātu saraksti, kas cer tikt ievēlēti jaunajā pašvaldībā, gan iesniegti jau sen, un par 22 Siguldas novada domes krēsliem cīnīsies 159 kandidāti no deviņiem sarakstiem.

2 komentāri